• Tweet

Grieķijas parlaments pieņēmis turpmākās reformas, ko pieprasa starptautiskie kreditori apmaiņā pret nākamo maksājumu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.

Grieķijas parlaments apstiprinājis kārtējo taupības budžetu – lielākā daļa 154 deputāti no 300 atbalstījuši radikālu likumprojektu, kas paredz nodokļu turpmāku paaugstināšanu un pensiju samazināšanu.

Pagājušajā nedēļā Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra jaunā valdība izturēja uzticības balsojumu. Par to balsoja visi 155 deputāti, kas pārstāv Cipra vadīto galēji kreiso partiju SYRIZA un tās koalīcijas partnerus – galēji labējo partiju Neatkarīgie grieķi.

Tikmēr konservatīvās partijas līderis Vangelis Meimarakis apsūdzējis valdību par valsts “nospiešanu” ar nodokļiem, kas pēc viņa domām, tikai paildzinās ekonomisko lejupslīdi.

Ciprs uz to atbildēja, ka reformas nav nekas jauns un deputāti to zināja, balsojot par vienošanos ar Eiropas Savienību (ES).

Lai saņemtu aizdevumu Grieķijas uzdevums ir pārveidot savu ekonomiku ar darba tirgus reformu, palielinot nodokļus, samazinot izdevumus un nododot valsts investīcijas pārdošanai. Ja Grieķija nespēs izpildīt šīs saistības, tā zaudēs aizdevuma līdzekļus un, visticamāk, saskarsies ar bankrotu un risku pamest eiro zonu.

Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.