• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
04/09/2024, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

“Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro. Lai runātu par šo darījumu ar privāto investoru kā kaut cik veiksmīgu, tad bija svarīgi saglabāt kontrolpaketi, lai agrāk vai vēlāk atgūtu investētos budžeta līdzekļus un būtu lēmumu pieņēmējs. Šobrīd publiskotie stratēģiskie soļi rada daudz jautājumus, vai visa rezultātā kāds neiegūs funkcionējošu lidsabiedrību ar attīstītu un labi nodrošinātu infrastruktūru, modernu gaisa kuģu floti ar papildus lidmašīnu iegādes opcijām, attīstītu samērā ekskluzīvu maršrutu tīklu, aktīviem un garantētu klientūru par pazeminātu tirgus cenu. Iecerēta “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana no 596 milj. eiro uz 25 milj. eiro pavērs iespēju investoram iegādāties lidsabiedrības kontrolpaketi par 24 reizes mazāku ieguldījumu, nekā tas būtu, saglabājot pamatkapitālu esošajā apmērā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris. “Bez šaubām, darījuma nosacījumi, tostarp akciju pārdošanas cena un akciju uzcenojums virs nomināla, ir atkarīgi no valsts kā esošā akcionāra un piesaistīto konsultantu profesionalitātes, tomēr šobrīd publiskotā informācija neļauj pārliecināties par gatavotā darījuma izdevīgumu un atbilstību Latvijas valsts interesēm.”

Turklāt rodas jautājums, kādi ir valsts argumenti palikt mazākumakcionāra statusā, jo tam nekad nebūs noteicošas ietekmes pār uzņēmuma stratēģisko virzību, finanšu vai operatīvajiem lēmumiem, kā arī pēc esošajām neveiksmēm tā pārvaldībā nekas neliecina, ka valsts varētu atgūt ieguldījumus, kur nu vēl pelnīt no lidsabiedrības kotēšanas biržā. Analizējot lidsabiedrības darbību pēc gatavotā darījuma, jāpatur prātā tās esošais nacionālās aviokompānijas statuss, kuru zaudējot, var tikt būtiski apgrūtināta lidsabiedrības turpmākā darbība operacionālajā līmenī. “Šī brīža situācijā iznāk, ka valsts lepojas ar sasniegumu, ka no “lēmumu pieņēmēja” kļūst par lēmumu “bloķētāju”. Turklāt nav korekts arguments, ka valsts kā akcionārs ir ieguvējs, jo valsts budžetā tiek maksāti nodokļi. Tie tiktu maksāti jebkurā situācijā,” norāda Raitis Logins.

Valsts kontroles paketes zaudēšana “airBaltic” visticamāk radīs vēl lielāku sabiedrības neticību valsts spējai veiksmīgi pārvaldīt stratēģiski nozīmīgus publiskā kapitāla uzņēmumus, tāpat zudīs jau tā zemā sabiedrības ticība publisko uzņēmumu kotēšanai biržā, jo šis piemērs aktualizē jautājumu par publisko kapitālsabiedrību privatizācijas riskiem. Būtiski uzsvērt, ka “airBaltic” būs pirmais Latvijas publiskā kapitāla uzņēmums, kurš ar IPO nonāktu biržā.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas vēl joprojām neizmanto iespēju kotēt publiskā sektora uzņēmumus akcijas biržās un tādā veidā neizmanto iespēju piesaistīt papildu kapitālu to attīstībai. Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Enefit Green (enerģētika, Igaunijas valstij 77,17%), Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 52,35%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67,17%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu.

Eiropas valstu prakse

*“Grant Thornton Baltic” norāda, ka šobrīd vismaz 13 lidsabiedrībām Eiropā valsts kā akcionārs ir saglabājis vairākumakcionāra statusu (Somija, Portugāle, Polija, Itālija, Latvija, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Luksemburga, Melnkalne, Igaunija un Albānija). Savukārt tikai 4 lidsabiedrības šis statuss ir kā mazākumakcionāram – Air France-KLM Group (Francija – 28,6%, Nīderlande – 9,3%), Lufthansa Group (Vācija – 14,09%), SAS Group (Zviedrija – 21,8%, Dānija – 21,8%), Aegean Airlines (Grieķija).

“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.

925 skatījumi




Video

Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ

08/07/2025

Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem

07/07/2025

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...

Lasīt tālāk
Video

Iedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?

07/07/2025

Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...

Lasīt tālāk
Video

Vai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā

07/07/2025

Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%

04/07/2025

Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai

04/07/2025

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...

Lasīt tālāk
Video

Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?

01/07/2025 | Autors: “Figure Baltic Advisory” konsultante Kristina Udras

[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...

Lasīt tālāk
Video

Mazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm

27/06/2025

2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...

Lasīt tālāk
Video

Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti

27/06/2025

Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju

26/06/2025

83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...

Lasīt tālāk