“Grant Thornton”: nevienam nav mērķis atgūt nodokļu maksātāju naudu “airBaltic”
Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.
Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.
No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”
“Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro. Lai runātu par šo darījumu ar privāto investoru kā kaut cik veiksmīgu, tad bija svarīgi saglabāt kontrolpaketi, lai agrāk vai vēlāk atgūtu investētos budžeta līdzekļus un būtu lēmumu pieņēmējs. Šobrīd publiskotie stratēģiskie soļi rada daudz jautājumus, vai visa rezultātā kāds neiegūs funkcionējošu lidsabiedrību ar attīstītu un labi nodrošinātu infrastruktūru, modernu gaisa kuģu floti ar papildus lidmašīnu iegādes opcijām, attīstītu samērā ekskluzīvu maršrutu tīklu, aktīviem un garantētu klientūru par pazeminātu tirgus cenu. Iecerēta “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana no 596 milj. eiro uz 25 milj. eiro pavērs iespēju investoram iegādāties lidsabiedrības kontrolpaketi par 24 reizes mazāku ieguldījumu, nekā tas būtu, saglabājot pamatkapitālu esošajā apmērā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris. “Bez šaubām, darījuma nosacījumi, tostarp akciju pārdošanas cena un akciju uzcenojums virs nomināla, ir atkarīgi no valsts kā esošā akcionāra un piesaistīto konsultantu profesionalitātes, tomēr šobrīd publiskotā informācija neļauj pārliecināties par gatavotā darījuma izdevīgumu un atbilstību Latvijas valsts interesēm.”
Turklāt rodas jautājums, kādi ir valsts argumenti palikt mazākumakcionāra statusā, jo tam nekad nebūs noteicošas ietekmes pār uzņēmuma stratēģisko virzību, finanšu vai operatīvajiem lēmumiem, kā arī pēc esošajām neveiksmēm tā pārvaldībā nekas neliecina, ka valsts varētu atgūt ieguldījumus, kur nu vēl pelnīt no lidsabiedrības kotēšanas biržā. Analizējot lidsabiedrības darbību pēc gatavotā darījuma, jāpatur prātā tās esošais nacionālās aviokompānijas statuss, kuru zaudējot, var tikt būtiski apgrūtināta lidsabiedrības turpmākā darbība operacionālajā līmenī. “Šī brīža situācijā iznāk, ka valsts lepojas ar sasniegumu, ka no “lēmumu pieņēmēja” kļūst par lēmumu “bloķētāju”. Turklāt nav korekts arguments, ka valsts kā akcionārs ir ieguvējs, jo valsts budžetā tiek maksāti nodokļi. Tie tiktu maksāti jebkurā situācijā,” norāda Raitis Logins.
Valsts kontroles paketes zaudēšana “airBaltic” visticamāk radīs vēl lielāku sabiedrības neticību valsts spējai veiksmīgi pārvaldīt stratēģiski nozīmīgus publiskā kapitāla uzņēmumus, tāpat zudīs jau tā zemā sabiedrības ticība publisko uzņēmumu kotēšanai biržā, jo šis piemērs aktualizē jautājumu par publisko kapitālsabiedrību privatizācijas riskiem. Būtiski uzsvērt, ka “airBaltic” būs pirmais Latvijas publiskā kapitāla uzņēmums, kurš ar IPO nonāktu biržā.
Jāmin, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas vēl joprojām neizmanto iespēju kotēt publiskā sektora uzņēmumus akcijas biržās un tādā veidā neizmanto iespēju piesaistīt papildu kapitālu to attīstībai. Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Enefit Green (enerģētika, Igaunijas valstij 77,17%), Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 52,35%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67,17%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu.
Eiropas valstu prakse
*“Grant Thornton Baltic” norāda, ka šobrīd vismaz 13 lidsabiedrībām Eiropā valsts kā akcionārs ir saglabājis vairākumakcionāra statusu (Somija, Portugāle, Polija, Itālija, Latvija, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Luksemburga, Melnkalne, Igaunija un Albānija). Savukārt tikai 4 lidsabiedrības šis statuss ir kā mazākumakcionāram – Air France-KLM Group (Francija – 28,6%, Nīderlande – 9,3%), Lufthansa Group (Vācija – 14,09%), SAS Group (Zviedrija – 21,8%, Dānija – 21,8%), Aegean Airlines (Grieķija).
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
Vēl par tēmu:
Norse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālākAizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākSievietes divkārt vairāk nekā vīrieši norāda uz biežu aizskarošu attieksmi darba vietā
Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no...
Lasīt tālākKiberuzbrukumu skaits turpina pieaugt, daži ilgst līdz pat nedēļai
Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS [1] uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps....
Lasīt tālāk