Gobzems: SAB piešķir pielaidi nevis valsts noslēpumam, bet politmafijai

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piešķir nevis pielaidi valsts noslēpumam, bet politmafijai, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Gobzems sociālajā tīklā “Facebook” paudis savas domas par Satversmes aizsardzības biroju, norādot, ka tam neuzticas.
“Šāds mans viedoklis ir zināms kopš brīža, kad Maizītis iejaucās politiskajos procesos un darīja visu iespējamo, lai vienīgo reizi Latvijas politikas vēsturē biedētu par to, ka Gobzemam pielaides iespējamību vērtēs pusgadu (dienā, kad mani nominēja). Darīja visu, lai Gobzemu noņemtu no trases un atbrīvotu vietu Kariņam, kura ģimenei ir interesanti notikumi ar Kipras ofšoru, Maskavas mērijas miljoniem un kino Pionieri laikā pēc Krievijas iebrukuma Krimā. Manā vēsturē nav neviens kaut pietuvināts šāds darījums, atšķirībā no Kariņa ģimenes ar miljoniem. Es arī neesmu čekas maisos, kā divkārtējs premjers, iekšlietu un finanšu ministrs Pugulis ar pielaidi Nato noslēpumam. Un manā dzīvē nav pat tuvu tādi kontakti vai darījumi (neanalizējot nemaz to saturu, vai tie labi vai slikti), kā, premjeram, Šķēlem vai premjera biedram Šleseram, kuriem arī bijusi pielaide valsts noslēpumam un turklāt bez padziļinātas pārbaudes,” norāda Gobzems.
“Šodien biju uzaicināts uz Satversmes aizsardzības biroju. Uz interviju. Par valsts noslēpumu. Beidzot. Tagad lems, dot vai nedot. Un pēc šīs intervijas mans viedoklis par SAB ir tikai nostiprinājies, ka SAB nevērtē jautājumus par valsts noslēpumu, bet piekļūšanu politmafijai. Tā kā esmu parakstījies par informācijas neizpaušanu, ko tieši man jautāja, tad saturu pastāstīt nevaru. Bet patiesībā tā visa ir vienkārša, atvainojos, čakarēšana, kam saistība ar valsts noslēpumu ir tikpat liela kā manam kaķim ar valdības deklarāciju,” uzskata politiķis.
“Vienu gan varu pateikt – ja šim visam vajadzēja pusgadu, tad man nav ko pateikt. Attiecīgo informāciju un man adresētos un šobrīd neizpaužamos jautājumus bija iespējams gan pārbaudīt, gan sagatavot maksimums nedēļas laikā. Īpaši jau specdienestam, īpaši elektronisko datu bāžu laikmetā, īpaši no citām valsts iestādēm. Kā jau teicu, visam pieredzētajam nav nekāda sakara ar valsts noslēpumu, un tādu manipulāciju redzu pirmo reizi dzīvē, un šī manipulācija pārkāpj vismaz jebkādu samērīguma principu (ja salīdzinām kaut vai tikai ar Kariņu un kino Pionieris), par kura eksistenci SAB laikam vispār nav informēts. Par Satversmi un tās sargāšanu nemaz nerunājot. Vai arī tas viss vienkārši liecina par klaju SAB nekompetenci un nespēju operatīvi strādāt. Ja visam, par ko runājām, specdienestam vajag pusgadu, tad rodas jautājums, ko tāds specdienests vispār ir spējīgs. Ikviens Latvijas pilsonis tādu informāciju par mani lielos vilcienos varētu savākt sliktākajā gadījumā nedēļas laikā preses slejās vai publiskos reģistros, pie tam kusli meklējot šo informāciju,” uzskata Gobzems.
Pēc viņa sacītā, ja premjeram Kariņam ir pielaide valsts noslēpumam dažu dienu laikā, neskatoties uz kino Pionieris un Kipras ofšoriem, aiz kuriem spīd Maskavas reāli saņemti miljoni, tad uz tā fona viņš esot nevainīgs jērs, spriežot pēc tā, kas tad bija tas tik “grūti” pārbaudāmais pusgadu.
“Un tad rodas jautājums – kuras valsts vai kuru cilvēku šauras grupiņas labā strādā SAB, jo pavisam noteikti pienāks diena, kad šis viss farss nāks gaismā. Jā, un es varēju atteikties no pieprasījuma pēc pielaides, lai šo farsu neizietu, esot opozīcijā, bet šis ir principa jautājums. Jo smieklīgi. Jo neviena fakta, ka Gobzems būtu valsts nodevējs, spiegs, ietusētu ar citu valstu specdienestiem, pludinātu valsts noslēpumu saturošu informāciju vai veiktu līdzvērtīgas darbības, nodarot kaitējumu Latvijas valstij, taču nav,” norāda Gobzems.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk