• Tweet

Marta izskaņā darbu sākusi Ekonomisko lietu tiesa, kuras mērķis, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā, ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kas jau iepriekš paudis, ka ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi tiek izvarota tiesu sistēma, norādījis uz vairākiem faktoriem, kas liecina, ka specializētās tiesas izveidei trūkst pārliecinošu argumentu.

“Reklāmas raksti ir labi, bet kas patiesībā notiek dzīvē…” – norāda Ģirģens, sociālajā tīklā “Facebook” publiskojot vairākus faktus par Ekonomisko lietu tiesu.

Viņš norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa, uzsākot darbu, pretēji viņa ierosinājumam neskatīs krimināllietas par PVN “skalotājiem” (Krimināllikuma 218. pants), kaut gan šādi karuseļi nodara kaitējumu valsts un iedzīvotāju interesēm. Tāpat specializētā tiesa neskatīs arī krimināllietas par krāpšanu un piesavināšanos lielā apmērā.

“Vai tad iepriekš manis uzskaitītie noziegumi nav smagākie finanšu un ekonomiskie noziegumi?” komentēja ministrs.

“Delfi raksts rada priekšstatu, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs visas sarežģītās Latvijas krimināllietas, kas saistās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (Krimināllikuma 195. pants). Tiešām? Ekonomisko lietu tiesai ne tikai fiziski nav kapacitātes un pieredzes, bet vispārējās jurisdikcijas tiesas turpinās skatīt šādas kategorijas lietas. Savukārt Ekonomisko lietu tiesa paņems tikai dažas lietas pēc minētā panta atsevišķas daļas. Mana prognoze, ka gadā tās būs padsmit lietas – ne vairāk, ne mazāk. Juristam ar kvalifikāciju ir saprotams, ka apjomīgu krimināllietu ar lieciniekiem nav iespējams izskatīt dažu dienu laikā, kur nu vēl paralēli tiesnesim skatīt komercstrīdus,” norāda Ģirģens.

Tāpat ministrs norāda uz to, ka apelācijas instancē apelācijas sūdzības par Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu spriedumiem skatīs ilggadējie vispārējās jurisdikcijas tiesneši.

“Jautājums, kāda bija reformas jēga? Kāda bija jēga veidot jaunu tiesu, ja iepriekšējās tiesas jau skatīja šādu lietu kategorijas ar pārsūdzības iespējām nākamajās divās tiesu instancēs apelācijas un kasācijas kārtībā? Kas mainās vai mainīsies? Ātrāk lietas sāks izskatīt, mazāki termiņi? Gudrāki tiesneši pirmajā instancē? Iepriekšējie vispārējās jurisdikcijas tiesās neko nesaprot?” komentēja iekšlietu ministrs.

“Starp citu, korupcijas risku mazināšanai vispārējās jurisdikcijas tiesās pastāv elektroniskā lietu sadales IT sistēma, kura pēc nejaušības principa sadala lietas starp vienas tiesas tiesnešiem. Parasti vienā tiesā ekonomiski aktīvā pilsētā ir no 20 līdz 30 tiesnešiem. Līdz “reformai” civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 17 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos – deviņas rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa,” turpināja politiķis.

“Ekonomisko lietu tiesā darbam pēc Delfu raksta apstiprināti 7 tiesneši. Ar vienu tiesneša kandidātu (maksātnespējas administratoru) vēl mokās. Ja nemaldos, bija paredzēti 10 tiesneši. Secinājumus izdariet paši,” pauž Ģirģens.

“Esmu uzdevis jautājumu, uz kuru joprojām neesmu saņēmis atbildi. Proti, kādā veidā Ekonomisko lietu tiesā sistēmiski tiks mazināti korupcijas riski pie maza tiesnešu skaita? Atbildes man netika sniegtas. Vai Ekonomisko lietu tiesā tiks ieviesta elektroniskā lietu sadales sistēma? Vai šādai sistēmai uz tik minimālu tiesnešu skaitu vispār ir jēga? Es ceru, ka Ekonomisko lietu tiesā netiks atjaunota vecā sistēma, kad ar tiesas priekšsēdētāja rakstveida rezolūciju lietu norakstīs konkrētajam tiesnesim? Šāda prakse un manuāla lietu sadale tiesu sistēmu no korupcijas apkarošanas viedokļa atmetīs atpakaļ par vismaz 10 gadiem,” norādīja Ģirģens.

Viņš atzina, ka ar bažām gaida aprīļa vidu, kad JKP gatavo izglītības un zinātnes ministri, lai iebilstu viņa iniciatīvai par Policijas akadēmijas atjaunošanu: “Vai tiešām šāda izpratne ir par tiesiskumu, izmeklēšanas kvalitātes celšanu? Cilvēkiem bez juridiskās izglītības Delfi reklāmas raksts par Ekonomisko lietu tiesu liekas labi paveikts darbs, savukārt tiesību eksperti šo reformu vērtē, maigi sakot, par konfekšu “Gotiņa” tirgošanu bez satura, kam nav nekāda sakara ar korupcijas risku un tiesvedības termiņu samazināšanu.”

“Es esmu par jēgpilnām reformām! Novēlu veiksmi Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Visticamāk, nākamajā Saeimā daudzas reformas tiks vērtētas no ieguvumu, zaudējumu prizmas. Profesionāli, domājoši, augstas raudzes juristi mani sapratīs,” rezumēja Ģirģens.