Ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā finansējums nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirts, komentējot Valsts kontroles veikto revīziju Zemkopības ministrijā (ZM), otrdien intervijā LNT rīta raidījumam “900 sekundes” sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Pēc viņa sacītā, šī kārtība, kāda izveidota atsevišķos jautājumos 2004. gadā un atsevišķos jautājumos 2009. gadā ir bijusi necaurskatāma. “Nav sekots līdzi izmaiņām, kādas bijušas nozarē. Nav noteikti kritēriji, bet jebkurā valsts darbā ir jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Un Zemkopības ministrija arī turpmāk ar tām sadarbosies,” uzsvēra ministrs.
“Pamata mājas darbs jāveic pašā Zemkopības ministrijā; šobrīd, diemžēl, nevar atrast, kāpēc viens vai otrs tiesību akts tiek virzīts. Šeit ir ļoti daudz darba darāms tieši Zemkopības ministrijai. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā finansējums organizācijām tiek piešķirts,” pauda Gerhards.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka jāsadarbojas ar plašāku loku nevalstisko organizāciju, skaidrojot, ka nevajadzētu vilkt robežas, ar kurām sadarbojas un ar kurām nē. “Nevar veidot izredzēto klubiņu, kas piedalās lēmuma pieņemšanā,” uzsvēra ministrs.
Kā zināms, Valsts kontrole secinājusi, ka lauksaimniecības sektorā atsevišķas nevalstiskās organizācijas gadiem ilgi bauda privilēģijas.
Veicot revīziju Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības nevalstisko organizāciju sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā – nozares vai atsevišķu nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju – interesēs galarezultātā tiek pieņemti lēmumi.
Valsts kontrole pēc revīzijas iesaka Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu atklātu un uz vienlīdzības principiem balstītu sadarbību politikas un tiesību aktu izstrādes procesā, kā arī, lai tiktu nodrošināta labas pārvaldības principiem atbilstoša nevalstisko organizāciju darbības kapacitātes finansēšanas kārtība, nosakot sasniedzamos rezultātus un paredzot darbības izvērtējumu.
Foto: Valsts kanceleja
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālāk
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālāk
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālāk
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālāk
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālāk
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālāk
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālāk
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālāk
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk