Novērtējot televīzijas pieaugošo ietekmi lēmumu pieņemšanā un uzmanības pievēršanā dažādiem pasaulē notiekošajiem konfliktiem, kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, 1996.gadā ANO Ģenerālā asambleja 21.novembri pasludināja par Pasaules televīzijas dienu. Sabiedrisko attiecību aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” ar tās pasūtīta pētījuma palīdzību centās noskaidrot, kā televīzija tiek uztverta pēc vairāk nekā 10 gadiem – mūsdienās.

Izrādās, ka patlaban televīzija kā jaunākās informācijas kanāls kalpo tikai nedaudz vairāk kā katram desmitajam (13%) pētījuma respondentam, toties daudz būtiskāka ir tās loma izklaides nodrošināšanā: teju katram ceturtajam (23%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam televīzija ir kā labākā izklaides iespēja, gandrīz katram piektajam (18%) respondentam televīzija kalpo kā ideālākais bērnu izklaidētājs, bet katrs desmitais apgalvo, ka televizors ir lieta, pie kuras vienkopus pulcējas visa ģimene. Tā noskaidrots pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā pētījumā, kura interneta panelī ietilpst 650 Latvijas iedzīvotāju.

Tai pat laikā redzams, ka daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju televīzijai piešķir pavisam mazu nozīmi ikdienas dzīvē – katram desmitajam respondentam tā ir tikai fons un laika kavēklis, veicot mājas darbus, bet 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka televīzijas pārraides neskatās.

Interesanti, ka 14% pētījuma dalībnieku televīziju norāda kā galveno strīdu objektu ģimenē. Tam gan var būt dažādi iemesli, piemēram, strīds par to, vai konkrētajā brīdī vajag skatīties televīziju vai tomēr veikt citus darbus, vai, piemēram, strīds par to, kuru televīzijas programmu skatīties.

Tikai 12% pētījuma dalībnieku apgalvo, ka pie televizora dienā vidēji pavada no piecām līdz septiņām stundām, bet 6% respondentu – pat vairāk nekā septiņas stundas. Toties trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pie televizora dienā pavada no vienas līdz trim stundām, savukārt gandrīz tikpat liels respondentu skaits uzskata, ka televīzijas pārraides vēro vidēji trīs līdz piecas stundas dienā, bet 4% respondentu pie TV pavadot mazāk nekā stundu.

„Faktiski šie dati liecina par psiholoģisku fenomenu: liela daļa iedzīvotāju sēdēšanu pie televizora uzskata par nebūt ne to labāko laika pavadīšanas veidu un mēģina ar to „cīnīties”, sev un citiem neatzīstoties par patieso pie televizora pavadītā laika daudzumu. Tikmēr „TNS Latvia” dati rāda, ka patiesībā 2011. gada oktobrī viens cilvēks pie televizora ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 4 minūtes dienā, kas ir par 19 minūtēm vairāk nekā šī gada septembrī,” teic „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” valdes loceklis Ainārs Ērglis.

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem ANO Ģenerālā asambleja novērtēja televīzijas lielo nozīmi, tad, skatoties tālākā nākotnē, tikai 14% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc 10 gadiem kā galvenais ziņu informācijas avots varētu būt televīzija. Pēc pētījuma dalībnieku domām, to izkonkurēs interneta vide vai kāds pilnīgi jauns medijs. Proti, gandrīz katrs piektais pētījuma dalībnieks (22%) ir pārliecināts, ka galvenais ziņu informācijas avots pēc 10 gadiem būs sociālie tīkli. Tikai nedaudz mazāk respondentu (18%) uzskata, ka tie savukārt būs interneta ziņu portāli. Tai pat laikā katrs trešais apgalvo, ka pēc 10 gadiem savā uzvaras gājienā ies kāds jauns, patlaban vēl neesošs medijs.

Pavisam maz respondentu tic, ka pēc 10 gadiem galvenais ziņu informācijas avots būs radio un drukātā prese – attiecīgi tā uzskata 7% un 3% aptaujāto. Savukārt 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka jautājums nav aktuāls, jo 2012.gadā ir gaidāms pasaules gals.