• Tweet

Trešdien, 23. novembrī, tiešsaistē norisinājās apjomīgā BIZNESA KONFERENCE 2023, kas fokusējās uz aktualitātēm un prognozēm 2023. gadam biznesā, ekonomikā un valstī kopumā. Tajā eksperti diskutēja par nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, prognozējot, ka arī nākamais gads Latvijai nebūs viegls un uzņēmējiem nāksies pārskatīt savu darbību, pielāgoties gaidāmajām pārmaiņām.

Konferenci atklāja Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, kas norādīja, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem nākamgad būs saistīts ar darba tirgu un energoresursu krīzi. Proti, darba tirgu arvien vairāk ietekmēs darbaspēka novecošanās un uzņēmējiem nāksies pārorientēt savu darbību uz procesiem, kas neprasa tik intensīvu darbaspēka iesaisti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmējiem nāksies vairāk domāt arī par energoefektivitāti un investīcijām šajā jomā: “Mēs precīzi nevaram pateikt, kāda būs jaunā tirgus līdzsvara cena elektrībai, gāzei un degvielai, bet 100% varam pateikt, ka atlaide ir tai enerģijai, kas nav iztērēta. [..] Nākamgad noteikti vairāk izjutīsim arī sankciju ietekmi.”

Ekonomists un analītiķis akciju tirgū Mārtiņš Krusts norādīja uz to, ka uzņēmējiem papildus izmaksas varētu radīt arī iespējamais naftas cenu kāpums, ko lielākoties noteiks divi aspekti – ja Ķīna ieviesīs kārtējo lokdounu un ja ASV sāks iepirkt naftu. Tam piekrita arī datu analītiķis IT un finanšu sektorā Endijs Lazda, prognozējot, ka tādā gadījumā naftas cenas varētu kāpt jau drīzumā.

Konferencē plašāk tika apskatītas arī atsevišķas nozares, tai skaitā lauksaimniecības un kokapstrādes nozare.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe pauda, ka lauksaimniekiem lielāka skaidrība par nākotni būs pavasarī, kad būs iespēja novērtēt kā būs mainījušās cenas. “Mēs kā nozare darām visu, lai optimizētu savas izmaksas un ieviestu papildus energoefektīvus risinājumus. Ceram gan, ka mums beidzot būs sakārtota likumdošana elektroenerģijas nozarē un pašražošana netiks ievērojami bremzēta, jo likumdošana pa šiem gadiem nav gājusi līdzi vajadzībām un stagnē vēl šīs krīzes gadā. [..] Vienlaikus nevaram nākamgad cerēt uz ievērojamiem izlaides apjomiem un palielinājumiem,” atzina J. Irbe.

Tikmēr Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis atzina, ka atbalsts mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem turpmāk būs lielāks. Pēc viņa teiktā, ministrijai ir izdevies izcīnīt lielāku Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauksaimniekiem jaunajā KLP periodā. Latvijai, salīdzinājumā ar parējām dalībvalstīm, ir trešais lielākais KLP finansējuma pieaugums pret iepriekšējo periodu. Tāpat panākts tas, ka Latvijas lauksaimniekiem par 44% pieaugs kopējā tiešo maksājumu aploksne un pieaugs arī likme par hektāru – no 66% pašlaik līdz 80% 2027. gadā no ES vidējā līmeņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja apliecināja, ka pašlaik eksports rāda pozitīvas tendences, ko gan lielā mērā nosaka inflācija un cenu palielinājums.

Līdzīgi kā lauksaimniekiem, arī mežsaimniecībā nākamgad liels izaicinājums būs Zaļais kurss, par kuru, ka norādīja Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, aizvien ir daudz neskaidrību: “Zaļais kurss šobrīd ir milzīga šaha spēle, kurā kombinācijas ir ārkārtīgi daudz. Lielākie lēmumu pieņēmēji nereti spēlē vien kauliņus, kas nav ne dambrete, ne šahs.”

Konferencē uzstājās arī Citadele bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, kas ieskicēja aktualitātes un tendences nekustamā īpašumu jomā, paužot, ka arī to ir ietekmējusi energoresursu krīze un pieprasījums pēc energoefektīviem projektiem, visticamāk, saglabāsies arī pēc krīzes.

Savukārt runājot par uzņēmēju pašreizējo rīcību, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi atzina, ka uzņēmēji šobrīd vairāk fokusējas uz cenu palielināšanu, kā rezultātā ir lielāks slogs patērētājiem. Aptuveni 43% uzņēmēji ir norādījuši, ka plāno celt produktu/pakalpojumu cenas.

“Jādomā, vai šis ir vienīgais risinājums, piemēram, jāskatās, vai iespējams pārplānot ražošanas apjomus, samazināt darba stundas vai nomainīt iekārtas uz energoefektīvākām. [..] Svarīgi ir nesasteigt un nesastingt, bet iet uz priekšu,” uzsvēra E. Dlohi.