Gada laikā pieaugusi vidējā bruto darba samaksa

2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.
2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 7,4 %.
2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,0 %, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,9 %.
2015. gadā vidējā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur algu līmenis bijis starp zemākajiem: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,6 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,9 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3 %, tirdzniecībā – par 9,0 % un apstrādes rūpniecība – par 8,5 %. Straujāk atalgojums audzis arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (pieaugums par 7,8 %), kur vidējā alga 2015. gadā bija otrā lielākā valstī.
No minētajām darbības jomām nekustamo īpašumu nozarē un apstrādes rūpniecībā algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.
2015. gadā algoto darbinieku skaits samazinājās enerģētikas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, kā arī būvniecībā.
2015. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
2015. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 844 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,4 %. Salīdzinot ar pārējiem 2015. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī bija visaugstākais neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kāpums, kamēr regulārā darba samaksa gada laikā pieauga par 6,1 %.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, sabiedriskajā sektorā algas auga par 4,5 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,9 %, bet privātajā sektorā – par 9,2 %.
Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 1,8 %. Privātajā sektorā algas pieauga – par 1,7 %, sabiedriskajā sektorā – par 1,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 0,2 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 622 eiro, un salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni tā pieauga par 8,1 %.
Foto:cosmix/https://pixabay.com/en/users/cosmix-592642//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk