Gada laikā pieaugusi vidējā bruto darba samaksa

2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.
2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 7,4 %.
2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,0 %, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,9 %.
2015. gadā vidējā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur algu līmenis bijis starp zemākajiem: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,6 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,9 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3 %, tirdzniecībā – par 9,0 % un apstrādes rūpniecība – par 8,5 %. Straujāk atalgojums audzis arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (pieaugums par 7,8 %), kur vidējā alga 2015. gadā bija otrā lielākā valstī.
No minētajām darbības jomām nekustamo īpašumu nozarē un apstrādes rūpniecībā algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.
2015. gadā algoto darbinieku skaits samazinājās enerģētikas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, kā arī būvniecībā.
2015. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
2015. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 844 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,4 %. Salīdzinot ar pārējiem 2015. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī bija visaugstākais neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kāpums, kamēr regulārā darba samaksa gada laikā pieauga par 6,1 %.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, sabiedriskajā sektorā algas auga par 4,5 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,9 %, bet privātajā sektorā – par 9,2 %.
Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 1,8 %. Privātajā sektorā algas pieauga – par 1,7 %, sabiedriskajā sektorā – par 1,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 0,2 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 622 eiro, un salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni tā pieauga par 8,1 %.
Foto:cosmix/https://pixabay.com/en/users/cosmix-592642//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Brīvdienās mainīgi laikapstākļi – sestdien snigs, svētdien līs
Nedēļas izskaņā laikapstākļus noteiks neliels anticiklons, kas no ziemeļiem virzīsies pāri valsts teritorijai, pie mums īslaicīgi ienesot arī vēsāku gaisu. Sestdien daudzviet snigs, plašākā...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālākStiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākNedēļa būs silta un nokrišņiem bagāta
Šīs nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā ietekmēs ciklons. Debesis bieži būs apmākušās, mākoņi nesīs lietu, slapju sniegu, vietām gaidāma arī atkala, kas padarīs atsevišķus...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk