Gada kopējā alga Latvijā ir pieaugusi vidēji par 5,8%
2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga – par 5,8%, liecina vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.
Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 249 organizācijām par vairāk kā 43 000 darbiniekiem, rezultātiem no darbiniekiem, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, pamatalgas nav mainītas 64,6% darbinieku, ir samazinātas 0,1% darbinieku, bet tiem 35,3% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks – vidēji 8,4% apmērā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši vecākie speciālisti un pieredzējuši vadītāji.
Mainīgās daļas pieaugumu ir sajutis katrs otrais darbinieks, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 9,1%, kamēr gandrīz katrs trešais darbinieks ir sajutis gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -6,3%.
Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponente (šogad kopumā saņēmuši 50% darbinieku). Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 46% darbinieku, kas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad pusgada vai gada prēmijas bija nopelnījuši 49% darbinieku.
Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā ir bijis straujāks kā reģionos – attiecīgi 4,7% un 3,2%. Arī gada kopējā algā pieaugums bijis straujāks Rīgā – 6,0%, savukārt reģionos – 5,1%. Salīdzinot atalgojuma pieaugumu reģionos, straujākais pieaugums mēneša pamatalgā ir bijis Latgalē – 3,9%, savukārt gada kopējā alga visstraujāk pieaugusi Kurzemē un Vidzemē – abās par 4,6%.
Izmaiņas darbinieku skaitā ir nozīmīgs rādītājs, analizējot izmaiņas atalgojumā. Iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā 51% organizāciju palielināja darbinieku skaitu, savukārt 29% darbinieku skaitu samazināja. Līdz gada beigām 56% organizāciju plāno darbinieku skaitu nemainīt, 36% palielināt, savukārt 8% organizāciju plāno darbinieku skaitu samazināt.
2015. gadā 90% darba devēju plāno palielināt mēneša pamatalgu, 9% darba devēju neplāno izmaiņas mēneša pamatalgā, savukārt 1% darba devēju plāno samazinājumu. Attiecībā uz gada kopējo atalgojumu, 2015.gadā organizāciju vadītāji prognozē vidēji 4,0% pieaugumu kopējā atalgojumā, 2016.gadā – 3,8% pieaugumu. Pagaidām lielākā daļa vadītāju prognozē, ka pastāvošā ekonomiskā un politiskā situācija neietekmēs plānotos lēmumus par atalgojumu un darbinieku skaitu.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk