• Tweet

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 milj. eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts 101,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu pieauguma ietekmē kopējie kopbudžeta ieņēmumi auguši straujāk nekā izdevumi. Turpretī kopbudžeta izdevumu salīdzinoši zemākais pieaugums skaidrojams ar atsevišķu izdevumu pozīciju samazinājumu, ņemot vērā šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 2 296,2 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 81,6 milj. eiro jeb 3,7%. Galveno pozitīvo efektu ieņēmumu pieaugumam deva nodokļu ieņēmumu pieaugums par 102,8 milj. eiro jeb 6,0% un ne-nodokļu ieņēmumu pieaugums par 14,1 milj. eiro jeb 18,8%. Nodokļu ieņēmumu kāpumu sekmēja galvenokārt iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskais pieaugums tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugumā, kā arī patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugums, īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem par 24,0 milj. eiro jeb 5,3%, ko sekmē ekonomikas izaugsme valstī kā arī ieņēmumi ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā. Tāpat ieņēmumi no pērn ieviestā solidaritātes nodokļa šā gada pirmajā ceturksnī bijuši 28,9 milj. eiro, kamēr pērn attiecīgajā periodā ieņēmumi no šī nodokļa kopbudžetā vēl nebija ieskaitīti. Ne-nodokļu ieņēmumu pieaugumu turpretī sekmēja papildus ieņēmumi no zemes īpašumu pārdošanas, pamatā Rīgas pašvaldībā. Vienlaikus zemāki kā pērn bijuši maksājumi no Eiropas Komisijas, kas, salīdzinot ar 2016.gada trim mēnešiem, samazinājās par 39,8 milj. eiro jeb 12,3%.

Valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā ceturksnī tika izpildīts par 101,4%, veidojot plāna pārpildi 25,6 milj. eiro. Galvenos virsplāna ieņēmumus kopbudžetā nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas kopā ar solidaritātes nodokļa ieņēmumiem plānu pārsniedza par 24,0 milj. eiro jeb 4,8%. Ieņēmumus virs plāna lielā mērā sekmēja solidaritātes nodokļa maksātāju pieaugums pērnā gada nogalē. Izceļama arī sekmīgā nekustamā īpašuma nodokļa, uzņēmuma ienākumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa plāna izpilde. Par 10,0 milj. eiro mazāki kā plānots bijuši PVN ieņēmumi, plānu izpildot 97,9% apmērā, kas skaidrojams ar augstākām PVN atmaksām salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī auguši par 30,3 milj. eiro jeb 1,4%, veidojot 2 196,5 milj. eiro. Pieauguši izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinoties par 46,9 milj. eiro jeb 6,9%. Izdevumu pieaugumu pamatā ietekmēja pensiju izmaksu kāpums š.g. janvāra mēnesī, ņemot vērā pensiju izmaksu nobīdes dēļ brīvdienām un svētku dienām, kā arī mēneša vidējo pensiju apmēru pieaugums, ko ietekmēja pensiju indeksācija 2016.gada 1.oktobrī. Par 37,0 milj. eiro jeb 8,5% auguši izdevumi atlīdzībai, kas saistīts ar algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem un ar minimālās algas pieaugumu. Izceļams arī izdevumu pamatkapitāla veidošanai pieaugums par 30,3 milj. eiro jeb 41,3% un izdevumu kāpums precēm un pakalpojumiem par 20,1 milj. eiro jeb 7,4%. Turpretī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, par 86,3 milj. eiro jeb 16,8% samazinājušās subsīdijas un dotācijas. Tas skaidrojams ar salīdzinoši zemo izdevumu apjomu ES fondu projektu īstenošanai, ņemot vērā šī brīža projektu uzsākšanas posmu ar zemākiem izdevumiem 2016.gada sākumā aktīvi veiktās investīcijas par 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektiem tiem noslēdzoties. Tāpat ievērojams samazinājums vērojams iemaksām ES budžetā, kas sarukušas par 26,1 milj. eiro jeb 36,0%.

Raugoties detalizēti pa budžeta līmeņiem, valsts pamatbudžeta bilance, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem, uzlabojusies par 88,3 milj. eiro un pārpalikums šā gada pirmajā ceturksnī bija 36,4 milj. eiro (pērn 51,9 milj. eiro deficīts). Nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 75,6 milj. eiro jeb 8,7%, kamēr izdevumi subsīdijām un dotācijām samazinājušies par 94,8 milj. eiro jeb 20,0%. Tikmēr valsts speciālajā budžetā bilance pasliktinājās par 28,0 milj. eiro. Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 54,3 milj. eiro deficīts, ko veicināja sociālo pabalstu kāpums par 37,1 milj. eiro jeb 6,5%, kamēr ieņēmumi pieauguši tikai par 9,1 milj. eiro jeb 1,7%. Līdzīgi kā valsts pamatbudžetā, arī pašvaldību budžetā bijis pārpalikums, šā gada pirmajā ceturksnī tā apmērs sasniedza 95,1 milj. eiro. Salīdzinot ar 2016.gada pirmajiem trim mēnešiem, pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj. eiro, ko ietekmēja atlīdzības un pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugums.

FM informē, vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/