• Tweet

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus jāuzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).
Atbilstoši Valsts kases informācijai konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos bija 4 822,0 milj. eiro salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016.gadā, palielinoties par 266,9 milj. eiro jeb 5,9%. Tostarp nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, palielinājās par 245,1 milj. eiro jeb 6,8% un bija 3 840,6 milj. eiro.

Apskatot lielākos nodokļus, izceļami virsplāna ieņēmumi iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), kur sešu mēnešu plāns pārsniegts par 23,8 milj. eiro jeb 3,1%. Līdz ar to, konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, IIN ieņēmumi palielinājās par 62,3 milj. eiro jeb 8,6%. Lielāki kā plānots ieņēmumi bijuši arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām un solidaritātes nodokļa, kas kopā nodrošināja virsplāna ieņēmumus 25,6 milj. eiro jeb 2,4% apmērā virs plānotā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā palielinājās par 47,1 milj. eiro jeb 4,6%. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi pērn no šī nodokļa atbilstoši plānam tika saņemti tikai sākot ar oktobra mēnesi, bet šā gada pirmajā pusgadā bija 33,4 milj. eiro. Jāatzīmē, ka IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu kāpumu atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai nodrošināja darba ienākumu palielināšanās darba ņēmējiem pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem darba devējiem, kā arī darba ņēmēju skaita pieaugums.

Perioda ieņēmumu plāns tika pārpildīts arī akcīzes nodoklim, kur ieņēmumi plānu pārsniedza par 6,0 milj. eiro jeb 1,4%. Tomēr arvien no plānotā atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, kas skaidrojams ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Privātajam patēriņam pieaugot, akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieauga par 19,8 milj. eiro jeb 4,8%. Sešu mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns 100,0% apmērā izpildīts uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN). Lai gan šogad piecu mēnešu plānā bija vērojama 8,2% neizpilde, jūnija mēnesī bijusi ievērojama plāna pārpilde, kad virs plānotā iekasēti 16,3 milj. eiro, kas izskaidrojams ar savlaicīgākām kā pērn A/S “Latvenergo” UIN iemaksām valsts budžetā. Kopbudžetā UIN ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada laika periodu, palielinājās par 3,5 milj. eiro jeb 1,6%.

Neskatoties uz straujāku kā plānots ekonomisko izaugsmi 2017.gadā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par 7,3 milj. eiro jeb 0,7% atpaliek no plānotā. PVN plāna neizpildi sekmēja augstākas PVN atmaksas kā pērn, kur būtisks pieaugums, līdz ar reversās maksāšanas kārtības ieviešanu no 2016.gada 1.jūlija, vērojams graudaugu audzēšanas nozarē. PVN ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1 021,4 milj. eiro salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo pusgadu palielinoties par 65,2 milj. eiro jeb 6,8%.

Būtisks pieaugums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kopbudžetā vērojams ne-nodokļu ieņēmumiem, kas palielinājušies par 46,5 milj. eiro jeb 16,0%. Ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2016.gadu, skaidrojams ar A/S “Latvijas valsts meži” dividenžu 35,2 milj. eiro iemaksu ātrāk kā pērn, kad ieņēmumi līdzīgā apmērā saņemti jūlija mēnesī.

Neskatoties uz 16,0% ne-nodokļu ieņēmumu palielinājumu gada laikā, tie šā gada pirmajā pusgadā iekasēti atbilstoši plānotajam, vienlaikus izceļami lielāki kā plānots procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem, kā arī ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta. Jāatzīmē, ka mazāki kā pērn pirmajā pusgadā bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Šā gada pirmajā pusgadā tie bija 471,1 milj. eiro un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 32,0 milj. eiro jeb 6,4%. Tas skaidrojams ar ES fondu projektu sagatavošanas un īstenošanas uzsākšanas posmu, kas kopumā vēl nerada ievērojamus izdevumus un attiecīgi Eiropas Komisijai pieprasāmā finansējuma apjomus.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 4 591,3 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 222,3 milj. eiro jeb 5,1%. Kārtējie izdevumi palielinājās par 160,0 milj. eiro jeb 10,3%, ko sekmēja atlīdzības un preču un pakalpojumu iegādes izmaksu palielināšanās. Atlīdzības izdevumiem vērojams 99,2 milj. eiro jeb 9,8% kāpums, savukārt precēm un pakalpojumiem izdevumi palielinājušies par 60,8 milj. eiro jeb 11,1%. Jāatzīmē, ka atlīdzības pieaugums valsts un pašvaldību struktūrās bija līdzīgā apmērā un tā pieauga vienlīdz strauji. Precēm un pakalpojumiem izdevumu kāpumu šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, lielā mērā sekmēja nepilnu 20,0 milj. eiro izdevumu precēm un pakalpojumiem pieaugums Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Kapitālie izdevumi, salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinājās par 88,1 milj. eiro jeb 48,7%, kam par pamatu izceļama aktīvāka ES fondu projektu īstenošana. Izdevumi sociālajiem pabalstiem palielinājās par 69,1 milj. eiro jeb 5,1%, ko ietekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, un izdevumu pieaugums pensijām, saistībā ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Turpretī par 109,9 milj. eiro jeb 11,5% mazāki bijuši izdevumi subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar mazākiem kā pērn izdevumiem ES fondu programmās, ņemot vērā pērn veiktos izdevumus atmaksu veidā par ES fondu projektiem 2007.-2013.gada plānošanas periodam pērn noslēdzoties.

Valsts pamatbudžetā līdz ar straujāku ieņēmumu kāpumu šā gada pirmajā pusgadā veidojies 120,6 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinoties par 81,1 milj. eiro. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 2 788,3 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, palielinoties par 146,4 milj. eiro jeb 5,5%. Tāpat kā kopbudžetā, arī pamatbudžetā izceļams nodokļu ieņēmumu pieaugums, to ieņēmumiem esot 32,5 milj. eiro jeb 1,1% virs plāna. Nodokļu ieņēmumi bija 1 995,1 milj. eiro un līdz ar ekonomikas izaugsmi, t.sk. darba samaksas pieaugumu palielinājās par 144,8 milj. eiro jeb 7,8%.

Procentuāli straujāks kā nodokļu ieņēmumiem pieaugums bija ne-nodokļu ieņēmumiem. Ne-nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā veidoja 281,3 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tie palielinājās par 34,5 milj. eiro jeb 14,0%. Ne-nodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā izpildīts par 100,4%, bet virsplāna ieņēmumu apjoms bija 1,1 milj. eiro. Plāna pārsniegums skaidrojams, galvenokārt, pateicoties augošiem ieņēmumiem no dividendēm un lielākiem procentu ieņēmumiem. Vienlaikus 34,4 milj. eiro jeb 6,9% samazinājums vērojams ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos. Valsts pamatbudžetā kopējie izdevumi pirmajā pusgadā bija 2 667,7 milj. eiro, veidojot 65,3 milj. eiro jeb 2,5% pieaugumu, salīdzinot ar 2016.gada 1.pusgadu. Lielākais kāpums vērojams kārtējiem izdevumiem, kā arī uzturēšanas un kapitālo izdevumu transfertiem uz pašvaldībām un kapitālajiem izdevumiem. Samazinājums turpretī vērojams subsīdijām un dotācijām, kas sarukušas par 122,3 milj. eiro jeb 14,0%, ņemot vērā zemākas subsīdijas ES fondu projektiem.

Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā veidojās 12,7 milj. eiro deficīts, kas bija aptuveni tādā pašā apmērā kā pērn pirmajā pusgadā. Neskatoties uz ieņēmumu pieaugumu, vērojams vienlīdz liels izdevumu kāpums. Ieņēmumi bija 1 188,2 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tie pieauga par 51,8 milj. eiro jeb 4,6%, ko pamatā nodrošināja sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugums par 47,1 milj. eiro jeb 4,6%. Valsts speciālā budžeta izdevumi auguši straujāk kā ieņēmumi, šā gada pirmajā pusgadā veidojot 1 200,9 milj. eiro. Līdz ar izdevumu straujāku kāpumu sociālajiem pabalstiem, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kopējie valsts speciālā budžeta izdevumi palielinājušies par 52,4 milj. eiro jeb 4,6%.

Sociālo pabalstu izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1 189,2 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, kāpjot par 52,1 milj. eiro jeb 4,6%. Īpaši straujš pieaugums redzams slimības pabalstu izdevumos. Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, slimības pabalstu saņēmēju skaits palielinājās par 10,4%, savukārt piešķirtā pabalsta vidējais apmērs dienā, pieaugot vidējai darba samaksai, palielinājās par 4,5%. Tas saistāms ar sociāli apdrošināto personu skaita pieaugumu 2017.gadā, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algu kāpumu.

Pašvaldību budžetā šā gada sešos mēnešos bijis 100,9 milj. eiro pārpalikums. Ņemot vērā, ka izdevumi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, kāpuši straujāk kā ieņēmumi, veidojies par 26,9 milj. eiro mazāks pārpalikums kā pērn. Līdz ar straujāku darba spēka nodokļu ieņēmumu kāpumu pašvaldību budžetā vērojams izteiktāks kā pamatbudžetā un speciālajā budžetā kopējo ieņēmumu pieaugums. Pašvaldību budžetā ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājās par 112,2 milj. eiro jeb 9,9% līdz 1 244,1 milj. eiro. Šā gada pirmajā pusgadā par 55,5 milj. eiro jeb 17,7% pieauguši arī transferti. Lielāko pieauguma daļu veido pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, kamēr par 15,5 milj. eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Būtisks pieaugums pašvaldību budžetā vērojams arī izdevumiem, kur redzams arī ievērojams izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms, tostarp ES līdzfinansēto projektu realizācijai.

Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1 143,2 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, tie palielinājās par 139,1 milj. eiro jeb 13,9%. Izteikts kāpums vērojams atlīdzībai, kas palielinājās par 49,3 milj. eiro jeb 9,6% un skaidrojams ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Būtiski pieauguši kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tiem vērojams 53,3 milj. eiro jeb 60,1% kāpums. Jāatzīmē ne tikai aktīvākā ES fondu projektu īstenošana, bet arī izdevumu pieaugums pamatfunkcijām, kas liecina par kopumā pozitīvu pašvaldību finanšu stāvokli.

Foto: Images Money/ https://www.flickr.com/photos/59937401@N07/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/