FM: Pieaugot iedzīvotāju uzkrājumiem, mazumtirdzniecības izaugsmes temps kļūst mērens
Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā palēninājās, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecības apjomiem palielinoties vien par 1,2%. Mazumtirdzniecības izaugsmes sabremzēšanos noteica degvielas pārdošanas apjomu kritums par 2,8%, kā arī neliels sarukums pārtikas produktu tirdzniecībā. Tikmēr nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, atskaitot degvielu, turpinājās stabils pieaugums. Tādējādi šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sasniedza 3,6%, ko veicināja nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums. Auto degvielas un pārtikas tirdzniecības apjomi, lai arī pieauga, uzrādījuši samērā vāju izaugsmes tempu, attiecīgi 1% un 1,8%.
2019. gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi gada griezumā palielinājās par 4,2%. To nodrošināja tirdzniecības apjomu kāpums interneta veikalos (+23,6%), kas uzrāda strauju pieaugumu jau kopš gada sākuma. Būtisku devumu nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpumā maijā sniedza arī apģērbu un apavu tirdzniecības pieaugums par 8,5%. Par 8,2% palielinājās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības apjomi, lai gan tās devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē bija ierobežots, ņemot vērā šīs preču kategorijas nelielo īpatsvaru kopējā mazumtirdzniecības struktūrā.
Savukārt īpatsvara ziņā lielākās preču grupas pārdošanas apjomi šā gada maijā auga mēreni – metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība palielinājās par 1,8%. Šī preču kategorija uzrādījusi strauju tirdzniecības kāpumu kopš 2017. gada, taču šogad, vājinoties būvniecības nozares izaugsmei, sagaidāms, ka tās pārdošanas apjomi varētu augt mērenāk. Turklāt kopējie mājsaimniecības piederumu tirdzniecības apjomi, kas iekļauj arī augstākminēto preču kategoriju, saglabājušies iepriekšējā gada maija līmenī.
Tirdzniecības apjomu sarukumu šā gada maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, uzrādīja mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība (-1,6%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (-10,1%), kā arī citas īpatsvara ziņā nelielas preču grupas.
Auto degvielas mazumtirdzniecība maijā gada griezumā samazinājās par 2,8%. Jāatzīmē, ka maijā degvielas cenas Latvijā pieauga par 7%, kas bija straujākais degvielas cenu kāpums šā gada laikā. Tādējādi zemāki degvielas tirdzniecības apjomi varētu būt saistīti ar augstāku cenu, patērētājiem īslaicīgi atliekot degvielas iegādes lēmumu.
Gan Latvijas mazumtirgotāju, gan patērētāju konfidences līmenis saglabājas stabils, jūnijā uzrādot ierastās svārstības mēnešu ietvaros. Savukārt, pētot mazumtirgotāju aptauju rezultātus nedaudz detalizētāk, var redzēt būtisku kritumu sagaidāmajos pasūtījumu apjomos nākamajiem trīs mēnešiem – tik zems novērtējums par gaidāmajiem pasūtījumiem pēdējo reizi reģistrēts tikai 2010.gadā. Tajā pašā laikā citos jautājumos mazumtirgotāju noskaņojums ir vairāk optimistisks un neliecina, ka turpmākajos mēnešos nozares attīstība varētu kavēties.
Savukārt patērētāji nākamo divpadsmit mēnešu laikā plāno samazināt lielu pirkumu veikšanu, norāda aptauju rezultāti par šā gada jūniju. Tas varētu būt saistīts ar patērētāju apņemšanos veikt uzkrājumus, kas norāda uz iedzīvotāju vēlmi nodrošināt savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā un atbildīgāku finanšu plānošanu. To apliecina Latvijas Bankas apkopotie dati par mājsaimniecību noguldījumiem, kas šā gada aprīļa beigās bija par 9% lielāki nekā pirms gada.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk