FM: Pārtikas cenu kāpums uztur augstu inflāciju

Pēc neliela inflācijas palēninājuma š.g. jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums – 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.
Līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs un š.g. pirmajos astoņos mēnešos inflācija Latvijā bija 3,1%, Igaunijā 3,2% un Lietuvā 3,4%, kas pašlaik ir straujākais cenu kāpums starp visām ES dalībvalstīm. Šādu cenu dinamiku galvenokārt nosaka augošās pārtikas cenas, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma.
Spriežot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē kopš šī gada sākuma nav būtiski mainījies. Taču, ja salīdzina cenu indeksu ar pērnā gada attiecīgo periodu, tad pārtikas cenas uzrāda visai strauju kāpumu, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā piena produktu cenu indekss pasaulē š.g. pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 44,3%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar sviesta un sausā piena iekšējā pieprasījuma kāpumu Eiropā un Ziemeļamerikā, tādējādi mazinot šo produktu eksporta apjomus un kopējo piedāvājumu pasaules tirgū, kas ietekmē cenu paaugstinošā virzienā.
Līdzīga situācija gan ar piena produktiem, gan ar pārtikas cenām kopumā vērojama arī Latvijā. Pārtikas cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,6% un, salīdzinot ar š.g. janvāri, praktiski neizmainījās. Taču, ja salīdzina ar pērnā gada augustu, tad pārtikas produktu cenas ir pieaugušas par 7,3%. Cenas šajā laikā palielinājās visiem pārtikas produktiem, taču visstraujāk piena produktiem, sviestam un svaigiem dārzeņiem.
Cenu kāpums fiksēts arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem. Tā degvielas un gāzes cena augustā gada laikā palielinājās attiecīgi par 4,2% un 7,1%. Degvielas cenu kāpums saistīts ar nedaudz augstākām naftas cenām š.g. augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ja degvielas cenas samērā operatīvi reaģē uz naftas cenu izmainām, tad gāzes cena mājsaimniecībām ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās un tiek noteikta divas reizes gadā, janvārī un jūlijā. Tādējādi, gāzes cenu tarifi tika pārskatīti š.g. jūlijā , kas nozīmē, ka līdz š.g. beigām tie būtiski nemainīsies un cenu pieaugums svārstīsies ap 7% katru mēnesi gada griezumā.
Papildus tam, augustā ir fiksēts šogad straujākais apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpums – 39,1% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas būtisks sadārdzinājums. No citiem pakalpojumu veidiem vēl jāatzīmē ambulatoro un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpums. Kopumā pakalpojumi bija par 3,2% dārgāki nekā pirms gada, kamēr preces sadārdzinājās par 3,0%.
Lai arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem ES, tomēr, ja izslēgtu ārējos faktorus un novērtētu pamatinflāciju, kas galvenokārt izskaidro iekšējā tirgus ekonomiskos procesus, tad inflācijas līmenis astoņos mēnešos būtu nedaudz zem 2%. Šāds inflācijas līmenis kopumā atbilst arī ekonomikas pieauguma tempu paātrinājumam šogad, jo IKP š.g. pirmajā pusgadā bija par 4,0% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Analizējot patēriņa cenu izmaiņas mēneša griezumā, augustā tradicionāli ir vērojama viena no zemākajam mēneša inflācijām, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas nonākšana tirgū. Arī šis mēnesis nebija izņēmums un svaigo augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 2,7% un 20,1% salīdzinājumā ar jūliju. No pārtikas produktiem lētāks bija arī cukurs – par 7,5%. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā patēriņa groza, kopējais patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenu kritumu vēl pastiprināja alkoholisko dzērienu cenu samazinājums par 2,5% akciju ietekmes dēļ. Neliels cenu kritums augustā norāda uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, kas raksturīga šim gada mēnesim.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk