FM: Nodokļu atvieglojumi – lielāks atbalsts ģimenēm, pensionāriem un uzņēmējiem

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu. Tas izstrādāts, lai veidotu labāku sabiedrības izpratni par nodokļu atvieglojumiem un valsts negūtajiem ieņēmumiem, kas rodas to piemērošanas dēļ. Nodokļu atvieglojumi ir nodokļu politikas sastāvdaļa, kas ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet vienlaikus tie ir valsts nesaņemtie budžeta ienākumi.
2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%.
No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā apmēram trešdaļu jeb 1 129,6 miljonus eiro veido PVN atbrīvojumi. Pārsvarā tie ir PVN atbrīvojumi tādām precēm un pakalpojumiem, ko paredz Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. PVN atbrīvojumiem ir vairāki mērķi, tomēr būtiskākais ir atbalstīt mājsaimniecības noteiktu pakalpojumu, piemēram, medicīnas, izglītības, kultūras, sociālās rehabilitācijas un citu saņemšanai.
Valsts negūto ieņēmumu summa, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā veidoja 1 305,1 miljonus eiro. Visbūtiskākie IIN atvieglojumi ir neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, kā arī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu. Neapliekamajam minimumam ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem un tādējādi tas mērķtiecīgāk var ietekmēt tādus ar darba tirgu saistītus jautājumus kā bezdarbs, ekonomiskā aktivitāte, nabadzība un atkarība no pabalstiem. Pensionāra neapliekamais minimums nodrošina to, ka personas saņemtie ienākumi, kas nepārsniedz noteikto limitu, netiek aplikti ar nodokli, tādējādi netiek samazināti ienākumi pensijas saņēmējiem, kas lielākajā daļā gadījumu ir sociāli un ekonomiski mazāk aizsargāti. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošu personu ir valsts atbalsts mājsaimniecībām ar bērniem, kur vismaz viens no vecākiem strādā, tādējādi tas ir viens no instrumentiem, kas veicina vecāku nodarbinātību.
Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.
Plašāk ar nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālāk