• Tweet

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina šodien publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr jāatzīmē, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%.

Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada jūnija beigās kopējie mājsaimniecību noguldījumi gada laikā bija palielinājušies par 8,7%. Turklāt iespējams, ka arī tirdzniecības nozari ietekmē Latvijas demogrāfiskā situācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Lai gan detalizēta informācija par citām tautsaimniecības nozarēm, kā arī IKP izlietojumu vēl nav pieejama, ekonomisko izaugsmi otrajā ceturksnī būs pozitīvi ietekmējusi arī apstrādes rūpniecība, kas aprīlī-maijā ir augusi par 2,7%. Tās izlaides pieaugumu turpina noteikt straujie apjomu kāpumi mašīnbūvē un metālapstrādē. Otrajā ceturksnī izaugsme ir sagaidāma arī būvniecības nozarē, tomēr pieauguma temps būs ievērojami mērenāks nekā pērn, bet līdzīgs pirmajā ceturksnī sasniegtajam – zem 10%. Būvniecības sektora izaugsmi šogad pamatā nosaka privātie investīciju projekti, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstīto projektu īstenošana saglabājas apmēram iepriekšējā gada augstajā līmenī.

Savukārt transporta nozare, iepriekšējos periodos uzrādot negaidīti labus pievienotās vērtības pieaugumus, šā gada otrajā ceturksnī visdrīzāk samazināsies. Par to liecina dati par Latvijas ostu un dzelzceļa darbības rezultātiem, kravu apjomiem ostās 2019. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada otro ceturksni sarūkot par 10% un dzelzceļā – par 13,9%.

Latvijas ekonomikā sāk izpausties arī globālās ekonomiskās izaugsmes tempu sabremzēšanās ietekme, Latvijas preču eksportam aprīlī un maijā gada izteiksmē palielinoties vien par 0,1% (iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā preču eksportā tika reģistrēts kāpums par 15,3%). Tajā pašā laikā preču imports ir pieaudzis par 11,7%, tādējādi negatīvi ietekmējot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.

Arī savās jaunākajās prognozēs Eiropas Komisija ir pazeminājusi pasaules, atskaitot ES, izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam par 0,2 procentpunktiem. Tajā pašā laikā atsevišķu Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes ir tikušas nedaudz paaugstinātas – Lietuvai, Polijai un Zviedrijai.

Kopš gada sākuma samazinās Latvijas uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences indekss, ko pamatā nosaka noskaņojuma pasliktināšanās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumu, mazumtirdzniecības un patērētāju konfidences rādītāji joprojām saglabājas stabili. Tādējādi atbilstoši Finanšu ministrijas jūnijā izstrādātajām prognozēm Latvijas ekonomisko izaugsmi šogad vairāk veicinās uz iekšējo tirgu orientētie sektori un privātā patēriņa pieaugums.

Statistika par izvērstu IKP izlietojumu un nozaru pieaugumu tiks publicēta šā gada 30. augustā.