• Tweet

Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024. gada augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada augustu patēriņa cenu indekss palielinājies par 0,7%. Tādējādi gada inflācija augustā ir tādā pašā līmenī kā jūlijā.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica patēriņa cenu kritumu mēneša griezumā un neļāva paātrināties gada inflācijai, bija degvielas cenu samazinājums. Šā gadā augustā degvielas cena bija par 3,9% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī un par 4,4% mazāka nekā pērnā gada augustā: 95. markas benzīna vidējā cena šā gada augustā bija 1,58 eiro par litru jeb par 9 centiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, bet dīzeļdegviela maksāja 1,52 eiro par litru jeb par 6 centiem mazāk. Degvielas cenu kritumu noteica gan ārējie, gan iekšējie faktori. No ārējiem faktoriem jāmin naftas cenu kritums. Augustā Brent markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 80,4 ASV dolāriem par barelu, kas bija mazākā cena kopš šā gada februāra. Būtiska loma naftas cenu kritumā bijusi Ķīnas ekonomikai, kuras vājumu apliecina aktuālākie biznesa aktivitātes indeksa dati, kas šā gada augustā samazinājās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Jāatzīmē, ka Ķīna ir pasaulē lielākā naftas importētājvalsts un otra lielākā pēc patērētā apjoma.

Vienlaicīgi arī pasaules lielākajā ekonomikā – ASV – nav pozitīvu ziņu. Šā gada augustā rūpniecības apjomi ASV turpināja samazināties, strauji samazinoties pasūtījumiem un ražošanai. Uzņēmējdarbības aktivitātes indekss (PMI) piekto mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50, radot bažas par plašāku ekonomikas lejupslīdi un vājāku energoresursu patēriņu. Tas kopā ar sarunām par pamieru Tuvajos Austrumos, kā arī OPEC+ vēlmi palielināt jēlnaftas ieguves apjomu, sākot ar šā gada oktobri, neskatoties uz to, ka tirgū jau ir pārmērīgs naftas piedāvājums, samazina cenu. Arī septembrī naftas cena turpināja samazināties. Pie iekšējiem faktoriem jāatzīmē to, ka augustā Rīgā sāka darboties jauns degvielas mazumtirgotājs, kas saasināja konkurenci degvielas mazumtirdzniecībā galvaspilsētā. Tas neapšaubāmi jāvērtē pozitīvi. Sagaidāms, ka arī šā gada septembrī degvielas cena gada izteiksmē būs zemāka, tādējādi nedaudz samazinot vidējo inflāciju.

Attiecībā uz citiem inflāciju ietekmējošiem faktoriem jāsecina, ka tie paliek nemainīgi. Vidējo cenu kāpumu virza pakalpojumu cenu pieaugums, it īpaši veselības aprūpei, kā arī atpūtas un kultūras jomā, telekomunikācijas pakalpojumiem, izglītības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Papildus tam cenu kāpumu stimulē arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Augustā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni bija par 3,5% dārgāki nekā pērn. Jāatzīmē, ka cenu pārmaiņas šajā patēriņa preču grupā ir dažādas. Tā, eļļas un taukvielas sadārdzinājās par 11,1%, ko lielā mērā ietekmē ārējie faktori, jo arī pasaulē ir tendence eļļas cenu kāpumam. Būtisks sadārdzinājums tika fiksēts svaigiem dārzeņiem, kopumā par 11,4%, lai gan šāds kāpums parasti ir raksturīgs augustam. Sagaidāms, ka rudenī svaigo dārzeņu cenu pieaugums mazināsies. Vienlaicīgi gaļas un gaļas izstrādājumu, kā arī maizes un graudaugu cena pieauga pavisam nedaudz, attiecīgi par 1,0% un 0,9%.

Savukārt, ar mājokļa apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītie izdevumi samazinās. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes cena šā gada augustā bija attiecīgi par 28,6%, 13,1% un 5,6% mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Cenu samazinājums augstākminētajām precēm turpināsies arī atlikušajos šā gada mēnešos, bet mazākā apmērā nekā augustā.

Sagaidāms, ka gada inflācija septembrī paātrināsies un būs 1,2%-1,5% robežās. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi sāka bremzēties, tās spiediens uz kopējām uzņēmējdarbības izmaksām saglabāsies augsts. Tas turpinās uzturēt cenu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kas kopā ar pārtikas cenu pieaugumu noteiks vidējo patēriņa cenu pieaugumu šogad.