• Tweet

Šā gada jūlijā gada inflācija turpināja samazināties. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājusies līdz 6,4%. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada novembra. Patēriņa cenas attīstās paredzami un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē šogad turpinās mazināties arī turpmāk, taču samazinājuma temps kļūs lēnāks. Atbilstoši prognozēm, šā gada augustā gada inflācija būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē inflācija sasniegs 3% līmeni.

Lai arī gada inflācija būtiski samazinājās kopš šā gada sākumā, kad janvārī patēriņa cenu kāpums gada izteiksmē veidoja 21,5%, tomēr joprojām pašreizējais cenu piegums tiek uzskatīts par augstu, kas bremzē privāto patēriņu un jaunu investīciju projektu realizēšanu. Līdzīga situācija vērojama arī pārējās eirozonas valstīs, kur inflācija gan tiešā, gan netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību. Cīņā ar augsto inflāciju Eiropas Centrālā banka īsteno stingru monetāru politiku, šā gada jūlijā devīto reizi kopš pērnā gada jūlija palielinot procentu likmes. Eirozonas valstīs izsniegto kredītu apjoms attiecībā pret ekonomikas izmēru ir būtiski augstāks nekā Latvijā, līdz ar to citās eirozonas valstīs negatīvā ietekme uz ekonomiku ir lielāka. Tomēr zemāka ekonomiskā aktivitāte eirozonā, kas ir galvenais eksporta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem, netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību.

Jāatzīmē, ka inflācija Latvijā bremzējas straujāk nekā eirozonā vidēji. Atbilstoši ātrajam novērtējumam, vidējā inflācija eirozonā šā gadā jūlijā bija 5,3%. Sagaidāms, ka gada nogalē inflācija arī Latvijā pietuvosies eirozonas vidējiem rādītājam.

Inflāciju ietekmējošie faktori paliek nemainīgi jau kopš pērnā gada, tās ir augstās cenas par komunāliem pakalpojumiem un pārtiku. Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums par 11,2%, tādējādi izskaidrojot vairāk nekā divas piektdaļas (45%) no jūlija inflācijas. Arī pārtikas cenām ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no mājsaimniecības patēriņa groza. Pārtikas cenu pieaugums gada griezumā, tapāt kā vidējā inflācija, bremzējas. Tomēr pārtikas inflācija ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju un jūlijā tā bija gandrīz divas reizes augstāka, radot būtisku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem, it īpaši ar zemiem ienākumiem.

Šā gadā jūlijā elektroenerģijas un siltumenerģijas cena bija attiecīgi par 13,0% un 17,8% augstākas nekā pirms gada. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka augstās energoresursu cenas pagājušajā gadā rādīja spiedienu arī uz pārējo preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Ūdensapgādes pakalpojumi šā gadā jūlijā sadārdzinājās par 14,5%, veselības pakalpojumi bija par 10,6% dārgāki, bet ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi attiecīgi par 11,5% un 17,2%.

Tikmēr patēriņa cenas salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,7%, kas bija gaidāms, jo 1. jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, palielinot elektroenerģijas gala cenu par 17,6%, un rezultātā arī ar mājokli saistītos izdevumus par 3,6%. Pieaugot naftas cenai, par 2,2% palielinājās arī ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas. Tajā pašā laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %, savukārt apģērbu un apavu cenas samazinājās par 4,5 %.