• Tweet

Finanšu ministrija (FM), aktīvi iesaistoties ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumu risināšanā, īpašu uzmanību pievērš sabiedrības izpratnei un personu iekšējai motivācijai maksāt nodokļus. Nodokļu maksāšana ir katra indivīda sociālās drošības jautājums un pilsoniskais pienākums, tāpēc jauniešu izglītošana par nodokļu sistēmu un to, kā nodokļi tiek izmantoti sabiedrības labā, ir līdzeklis, lai ilgtermiņā uzlabotu nodokļu morāli, palielinātu motivāciju labprātīgi pildīt nodokļu saistības un izvairīties no ēnu ekonomikas.

Pētījumi liecina, ka izglītības programmas pozitīvi ietekmē jauniešu nodokļu morāli un nodokļu maksāšanas paradumus, veidojot viņos atbildīgu attieksmi pret finanšu pārvaldību un veicinot izpratni par godīgas uzņēmējdarbības principiem. Vienlaikus svarīgi, lai jaunietis izprot, ka, iesaistoties ēnu ekonomikā, pakļauj sevi sociālo garantiju, darba drošības un sociālās apdrošināšanas riskam. Iesaistot jauniešus, var efektīvi veicināt pozitīvu nodokļu kultūru kā svarīgu sabiedrības attīstības elementu.

Apzinoties augstskolu būtisko lomu sabiedrības viedokļa veidošanā, kā arī, lai veicinātu studentu zināšanas un izpratni finanšu jomā, FM ir lūgusi Latvijas augstskolas informēt par pašreizējām mācību programmām un tajās iekļautiem priekšmetiem, kuros jau tiek vai varētu tikt skaidroti ēnu ekonomikas jomas jautājumi. FM ir atvērta sadarbībai studentu izglītošanā par ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumiem, tostarp iepazīstinot ar informatīviem materiāliem, piedāvājot vieslekcijas un sniedzot cita veida atbalstu.

Ēnu ekonomika ir saistīta ar daudziem riskiem, kas ne tikai apdraud pašu personu un tās līdzcilvēkus, bet arī kavē valsts ekonomikas izaugsmi. Ēnu ekonomika kropļo konkurenci – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst lielākus apgrozāmos līdzekļus un “ietaupa” izdevumus “aplokšņu algu” atalgojumam. Tas mākslīgi rada zemāku preču un pakalpojumu pašizmaksu un ļauj izspiest no tirgus preces un pakalpojumus, par kuriem nomaksāti visi nodokļi. Vienlaikus personas, kas saņem “aplokšņu algas” ir pakļautas sociālo garantiju, darba drošības un sociālās apdrošināšanas riskam. “Aplokšņu algas” ne vien negatīvi ietekmē nodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī liedz saņemt valsts garantēto ienākumu aizvietojumu, iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, slimības gadījumā, maternitātes periodā, zaudējot darbu, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību.

Izglītības procesā svarīgi panākt izpratni par ēnu ekonomikas dalībnieka dažādiem profiliem:

Ēnu ekonomikas uzņēmējs nepārtraukti riskē ar savu reputāciju, nodokļu uzrēķiniem, nevar piesaistīt finanšu investīcijas, kavē uzņēmuma attīstību un ir zemas produktivitātes ķīlnieks;
Ēnu ekonomikas darba ņēmējs faktiski ļauj sevi pakļaut darba devēja diskriminācijai, jo atsakās no pamata cilvēktiesībām – būt pasargātam slimības laikā, doties bērna kopšanas atvaļinājumā, apmaksātā atvaļinājumā, būt nodrošinātam vecumdienās, būt pasargātam darba traumu gadījumā, būt atalgotam virsstundu gadījumā. Tāpat viņš atsakās brīvi saņemt līzingu un citus finanšu tirgus pakalpojumus. Faktiski nodarbinātais tiek maldināts par šķietami augstāku atalgojumu, jo atalgojumā netiek iekļautas citas personas ilgtermiņa labklājībai būtiskas komponentes.
Ēnu ekonomikas patērētājs, iegādājoties nelegālas preces vai pakalpojumus, riskē ar savu drošību un veselību (veselības un skaistumkopšanas pakalpojumi, auto remonts u.tml.), jo kvalitāte nav garantēta un valsts nevar aizstāvēt neoficiāli iegādāto preču vai pakalpojumu patērētāja tiesības. Turklāt likumsakarīgi pārdevējs, kas ietaupa uz nodokļu nomaksas un citu formālo prasību ievērošanas rēķina, visbiežāk cenšas samazināt izmaksas uz preces vai pakalpojuma kvalitātes rēķina, maldinot patērētāju par to faktisko vērtību.

“Tāpēc no FM puses esam atvērti un ieinteresēti stiprināt sadarbību un pētniecību ar Latvijas augstskolām, lai kopīgi sekmētu gan finanšu pratību valstī, gan kopīgi veicinātu sekmīgāku ēnu ekonomikas ierobežošanu. Tāpat esam atvērti dažādām radošām idejām no augstskolām, kā arī citām izglītības iestādēm, lai izvērtētu pētniecībā balstītus priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai ēnu ekonomikas ierobežošanai Latvijā,” pauž ministrija.