FM: Izdevumu pārskatīšanas rezultātā gūti 51,3 miljoni eiro
Otrdien, 5. februārī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par budžeta izdevumu pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021. gadam rezultātiem. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro. Ziņojumā ietverti arī priekšlikumi šo rezultātu izmantošanai 2019. gada valsts budžeta izstrādes procesā.
Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Ministrijas sniedza arī savus priekšlikumus izdevumu efektivitātes paaugstināšanai atsevišķās nozarēs.
No rastajiem 51,3 miljoniem eiro 23,5 miljoni eiro ir iegūti, pārskatot iepriekšējo periodu prioritāros un citus pasākumus, savukārt 12,9 miljoni eiro ir nozaru priekšlikumi darbības pilnveidošanai. 12,3 miljoni eiro ir iegūti, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus procesu pilnveidei un budžeta izdevumu horizontālai pārskatīšanai, un 2,3 miljoni eiro veidojas, efektivizējot valsts nekustamos īpašumus un to apsaimniekošanas izdevumus. Jāpiemin, ka darbs šajā jomā varētu nest materiālos ieguvumus ilgtermiņā.
0,2 miljoni eiro iegūti valsts budžeta politikas jomā, veicot vairākas fundamentālas izmaiņas procesu pilnveidē, tehnisko darbu veikšanu aizstājot ar analītisko. Tāpat veiktās analīzes rezultātā rasts 0,1 miljons eiro IKT jomas optimizācijai, kas nesīs ieguvumus ilgtermiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā noteiktais finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro horizontāliem pasākumiem, kas skar vairākas ministrijas un nozaru ministriju noteiktās prioritātes.
Jāatzīmē, ka 2018. gadā papildu darbs veikts administratīvā sloga mazināšanai pašvaldībām. Veiktās un plānotās izmaiņas ir vērstas uz sadarbības uzlabošanu un pilnveidošanu starp dažāda līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm, digitalizējot informācijas apmaiņas procesus.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto valsts budžeta izstrādes grafiku šā gada budžeta projektu valdība varētu apstiprināt 5. martā un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk