29/07/2022, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs.

Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties patērētāju noskaņojumam un signalizējot par iespējamu ekonomikas lejupslīdi turpmāk.

Otrajā ceturksnī kopā, pēc CSP ātrā novērtējuma datiem, pakalpojumu nozarēs saglabājies 4,1% pieaugums pret pagājušā gada otro ceturksni, lai gan bijis mazāks nekā pirmajā ceturksnī, bet ražojošajās nozarēs jau fiksēts 0,4% kritums. Detalizēta informācija par nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek publicēta, bet pašlaik pieejamie mēnešu dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā joprojām bijuši visai augsti pieauguma tempi, izlaides apjomiem pret pagājušā gada aprīli un maiju palielinoties vairāk nekā par 6%, bet kritumu, tāpat kā vairākos pēdējos ceturkšņos, ir piedzīvojusi būvniecība. Būvniecības nozare kā pirmā Latvijas ekonomikā sāka izjust straujā cenu kāpuma sekas, strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas arvien plašāk liek pārskatīt noslēgtos līgumus. Nozari negatīvi ietekmē arī materiālu trūkums un pieaugušie drošības riski, kas liek privātajiem investoriem piesardzīgāk vērtēt investīciju projektus reģionā, un arī valsts investīciju apjoms, neskatoties uz gadam kopumā paredzēto būtisko pieaugumu, pagaidām nepārsniedz pērnā gada apjomus.

No pakalpojumu nozarēm spēcīgi pieaugumi tāpat kā pirmajā ceturksnī bijuši izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur viesu uzņemšana viesnīcās vairāk nekā divas reizes pārsniegusi pagājušā gada līmeni, pasažieru skaits lidostā bijis piecas reizes lielāks nekā pirms, labāka situācija bijusi arī kravu tranzīta pārvadājumos, kur ostu un dzelzceļa kravu apjomi bijuši vairāk nekā par 20% lielāki nekā pērn otrajā ceturksnī. Vienlaikus, kravu plūsmām no Krievijas izsīkstot, jūnijā jau vērojama visai strauja lejupslīde. Līdzīga bremzēšanās ir arī mazumtirdzniecības nozarē, kamēr vairumtirdzniecībā jau aprīlī sācies krasāks kritums, sarūkot tirdzniecības darījumiem ar Ukrainā iebrukušo Krieviju.

Pēdējo mēnešu dati jau rāda, ka lejupslīde ekonomikā ir sākusies un visticamāk turpināsies arī nākamajos mēnešos, kad izmaksu kāpums un piegāžu problēmas jau jūtamāk sāks ietekmēt apstrādes rūpniecību un vienlaikus būtiski vājināsies iedzīvotāju patēriņš, strauji augot pirmās nepieciešamības preču cenām un mājokļa izmaksām. Līdzīga situācija ir arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnerēs, kur ekonomikas izaugsme jau bremzējas un pieprasījums pēc Latvijas eksporta var vājināties. Eiropas Savienības biznesa un patērētāju konfidences ESI indekss jūlijā piedzīvojis visai strauju kritumu, noslīdot zem ilgtermiņa vidējā, un pēdējo reizi tik negatīvs noskaņojums Eiropā bija 2021. gada sākumā, Covid-19 uzliesmojuma maksimumā. Dati par Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu IKP dinamiku otrajā ceturksnī šodien vēl nav pieejami, bet apsteidzošie indikatori jau ir signalizējuši par iespējamu sarukumu un arī pēdējās starptautisko institūciju prognozēs šo valstu IKP pieaugumi šim gadam ir diezgan būtiski koriģēti uz leju, tajā skaitā Vācijai, Zviedrijai Somijai, un lēnāka izaugsme gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā.

Šādā situācijā, līdzīgi kā Covid-19 apstākļos, būtiska loma būs valsts atbalstam, gan turpinot palielināt finansējumu aizsardzības vajadzībām, gan Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai un iedzīvotāju atbalstam straujā energoresursu un pārtikas cenu kāpuma mazināšanai, gan saglabājot atbalstu Covid-19 seku mazināšanai. Kopējais jau apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā jūnijā pieņemtos mērķētos atbalsta pasākumus 2022./2023. gada apkures sezonai, sasniedz 2,2 miljardus eiro jeb 6% no IKP, un izmaksas līdz gada vidum ir veiktas 819,4 miljonu eiro apmērā.

895 skatījumi




Video

Lembergs: Sabiedriskos medijus kontrolē valdība, tāpēc mans viedoklis tur netiek atspoguļots

09/08/2022 | Autors: Labdien.lv redakcija

Latvijā tā saucamie sabiedriskie mediji patiesībā ir valdības mediji, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. “Kam Latvijā pieder galvenie ziņu...

Lasīt tālāk
Video

Valdība akceptē energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus

09/08/2022

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim...

Lasīt tālāk
Video

Valdība piešķir finansējumu iekšlietu dienestiem Latvijas–Baltkrievijas robežas drošībai

09/08/2022

9. augustā Ministru kabinets lēma piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 114 739 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Finansējums...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš pieļauj, ka valsts atbalsts energoresursu krīzē varētu pieaugt: Mums faktiski izvēles nav

09/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Energocenu krīzē valsts atbalsts vēl pieaugs, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka plānots atbalsts arī uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, aktīvākas...

Lasīt tālāk
Video

Linkaits: Valstij nāksies dotēt “Latvijas dzelzceļu”

09/08/2022 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Kravu tranzītā sliktākais scenārijs nav piepildījies, tomēr "Latvijas dzelzceļam" vajadzēs dotācijas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja satiksmes ministrs Tālis...

Lasīt tālāk
Video

Šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs aptuveni par 23%

09/08/2022

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Tie, kas grib iet atvaļinājumā, lai iet prom no valdības

08/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ņemot vērā esošās problēmas valstī, tas nav pieņemams, ka valdības vadītāji uz mēnesi devušies atvaļinājumā, raidījumā "Veidosim mūsu valsti" sacīja Zaļo un zemnieku savienības...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,5 %

08/08/2022

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme...

Lasīt tālāk
Video

“Rīgas siltums” iesaka veikt energotaupības pasākumus mājokļos

08/08/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Sagaidāms straujš cenu kāpums – apkure kļūs vēl dārgāka, tā šorīt TV3 atzina "Rīgas siltums" (RS) valdes loceklis Uģis Osis. Viņš atgādināja, ka šī gada 15. augustā stāsies...

Lasīt tālāk
Video

Ministrs: Valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai

08/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) iesaka celt minimālo mēnešalgu, ja valsts sniegtais atbalsts apkures sezonā būs nepietiekami liels. Šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Eglītis...

Lasīt tālāk