• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
29/07/2022, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs.

Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties patērētāju noskaņojumam un signalizējot par iespējamu ekonomikas lejupslīdi turpmāk.

Otrajā ceturksnī kopā, pēc CSP ātrā novērtējuma datiem, pakalpojumu nozarēs saglabājies 4,1% pieaugums pret pagājušā gada otro ceturksni, lai gan bijis mazāks nekā pirmajā ceturksnī, bet ražojošajās nozarēs jau fiksēts 0,4% kritums. Detalizēta informācija par nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek publicēta, bet pašlaik pieejamie mēnešu dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā joprojām bijuši visai augsti pieauguma tempi, izlaides apjomiem pret pagājušā gada aprīli un maiju palielinoties vairāk nekā par 6%, bet kritumu, tāpat kā vairākos pēdējos ceturkšņos, ir piedzīvojusi būvniecība. Būvniecības nozare kā pirmā Latvijas ekonomikā sāka izjust straujā cenu kāpuma sekas, strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas arvien plašāk liek pārskatīt noslēgtos līgumus. Nozari negatīvi ietekmē arī materiālu trūkums un pieaugušie drošības riski, kas liek privātajiem investoriem piesardzīgāk vērtēt investīciju projektus reģionā, un arī valsts investīciju apjoms, neskatoties uz gadam kopumā paredzēto būtisko pieaugumu, pagaidām nepārsniedz pērnā gada apjomus.

No pakalpojumu nozarēm spēcīgi pieaugumi tāpat kā pirmajā ceturksnī bijuši izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur viesu uzņemšana viesnīcās vairāk nekā divas reizes pārsniegusi pagājušā gada līmeni, pasažieru skaits lidostā bijis piecas reizes lielāks nekā pirms, labāka situācija bijusi arī kravu tranzīta pārvadājumos, kur ostu un dzelzceļa kravu apjomi bijuši vairāk nekā par 20% lielāki nekā pērn otrajā ceturksnī. Vienlaikus, kravu plūsmām no Krievijas izsīkstot, jūnijā jau vērojama visai strauja lejupslīde. Līdzīga bremzēšanās ir arī mazumtirdzniecības nozarē, kamēr vairumtirdzniecībā jau aprīlī sācies krasāks kritums, sarūkot tirdzniecības darījumiem ar Ukrainā iebrukušo Krieviju.

Pēdējo mēnešu dati jau rāda, ka lejupslīde ekonomikā ir sākusies un visticamāk turpināsies arī nākamajos mēnešos, kad izmaksu kāpums un piegāžu problēmas jau jūtamāk sāks ietekmēt apstrādes rūpniecību un vienlaikus būtiski vājināsies iedzīvotāju patēriņš, strauji augot pirmās nepieciešamības preču cenām un mājokļa izmaksām. Līdzīga situācija ir arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnerēs, kur ekonomikas izaugsme jau bremzējas un pieprasījums pēc Latvijas eksporta var vājināties. Eiropas Savienības biznesa un patērētāju konfidences ESI indekss jūlijā piedzīvojis visai strauju kritumu, noslīdot zem ilgtermiņa vidējā, un pēdējo reizi tik negatīvs noskaņojums Eiropā bija 2021. gada sākumā, Covid-19 uzliesmojuma maksimumā. Dati par Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu IKP dinamiku otrajā ceturksnī šodien vēl nav pieejami, bet apsteidzošie indikatori jau ir signalizējuši par iespējamu sarukumu un arī pēdējās starptautisko institūciju prognozēs šo valstu IKP pieaugumi šim gadam ir diezgan būtiski koriģēti uz leju, tajā skaitā Vācijai, Zviedrijai Somijai, un lēnāka izaugsme gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā.

Šādā situācijā, līdzīgi kā Covid-19 apstākļos, būtiska loma būs valsts atbalstam, gan turpinot palielināt finansējumu aizsardzības vajadzībām, gan Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai un iedzīvotāju atbalstam straujā energoresursu un pārtikas cenu kāpuma mazināšanai, gan saglabājot atbalstu Covid-19 seku mazināšanai. Kopējais jau apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā jūnijā pieņemtos mērķētos atbalsta pasākumus 2022./2023. gada apkures sezonai, sasniedz 2,2 miljardus eiro jeb 6% no IKP, un izmaksas līdz gada vidum ir veiktas 819,4 miljonu eiro apmērā.

934 skatījumi




Video

Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi

18/07/2025

Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks

18/07/2025

Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā

17/07/2025

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...

Lasīt tālāk
Video

AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs

16/07/2025

Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....

Lasīt tālāk
Video

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

15/07/2025

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...

Lasīt tālāk
Video

Arī šonedēļ neiztiksim bez lietus mākoņiem

14/07/2025

Lai gan jaunajā darba nedēļā laiks būs visai silts un vietām termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +27° atzīmei, neiztiksim arī bez lietus un pērkona negaisa, turklāt vietām pērkona...

Lasīt tālāk
Video

Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies

11/07/2025

Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...

Lasīt tālāk
Video

Kriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā

09/07/2025

Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ gaidāms lietains laiks

07/07/2025

Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks

04/07/2025

Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...

Lasīt tālāk