• Tweet

Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024. gada budžeta apstiprināšanu, Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar aicinājumu operatīvi izvērtēt domes atbildību un turpmāko rīcībspēju. FM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības dome pārkāpj normatīvos aktus un nepieņem lēmumus, lai stabilizētu pašvaldības finanšu situāciju.

“Noteiktajā termiņā nepieņemt pašvaldības budžetu ir bijusi politiska izšķiršanās. Diemžēl tas tieši ietekmē pilsētas iedzīvotājus, kā arī apdraud spēju pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Aicinām VARAM izvērtēt Rēzeknes domes atbildību, kā arī esam nekavējoties sasaukuši sanāksmi ar domes administrāciju, lai pārrunātu, kā turpmāk risināt problemātiskos budžeta un finanšu vadības jautājumus pašvaldībā,” uzsver FM parlamentārā sekretāre un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas vadītāja Karina Ploka.

Rēzeknes pašvaldības dome ir vienīgā, kas noteiktajā termiņā nav apstiprinājusi 2024. gada budžetu, tādējādi pārkāpjot likumu. Turklāt dome 2024. gada 19. februāra ārkārtas sēdē nav atbalstījusi arī pašvaldības izpilddirektora iesniegtos priekšlikumus 2024. gada izdevumu optimizācijai un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanai, kas tika sagatavoti pašvaldības 2024. gada budžeta sabalansēšanai. Līdz ar to Rēzeknes dome nav arī izpildījusi Ministru kabineta lēmumā noteikto nosacījumu valsts budžeta aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību, kurām uz 2023. gada 31. decembri ir iestājies maksāšanas termiņš, izpildei. Jāatzīmē, ka valsts budžeta atbalsta pasākums tika apstiprināts, lai no pašvaldības rīcības neciestu iedzīvotāji un tā spētu nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Rēzeknes dome, neatbalstot izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu un nepieņemot sabalansētu 2024. gada budžetu, kā rezultātā tai nav iespējams saņemt valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai, apzināti virzās uz jaunu zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai. Līdz ar to var tikt apdraudēta pašvaldības autonomo funkciju izpilde.

Pašvaldību finanšu stabilizācijas mērķis ir nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Šis process sekmīgi var tikt īstenots tikai tad, ja notiek konstruktīvs pašvaldības domes darbs un uzdoto stabilizācijas pasākumu izpilde atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024. gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti bija jāpieņem līdz 21. februārim. Likums nosaka, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem. Līdz šā gada 21. februārim 2024. gada budžetus bija pieņēmušas 42 Latvijas pašvaldības – visas, izņemot Rēzeknes pilsētu.