FKTK brīdina uzņēmumu akciju īpašniekus par iespējamu akciju izkrāpšanu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS “Nasdaq Riga” tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas “Nasdaq CSD SE” (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.
FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.
Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā.
Ieteikumi uzņēmumu akciju īpašniekiem:
• Pirms akciju pārdošanas darījuma noslēgšanas, pārliecinieties par akciju tirgus cenu biržā, lai izvērtētu piedāvājuma izdevīgumu.
• Ja akcijas tiek turētas “Nasdaq CSD SE” kārtotajā Sākotnējā reģistrā, pārliecināties, vai tur nav uzkrātas arī uzņēmuma maksātās dividendes un aprēķiniet, cik lielā apmērā tās varētu būt (informācija par dividendēm atrodama biržas mājaslapā, kā arī to iespējams saņemt, personīgi ierodoties “Nasdaq CSD SE”).
• Ja gadījumā rodas jautājumi par uzņēmumu akciju pārdošanu, vienmēr labāk vērsties savā bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai arī FKTK.
• Ja konstatējat, ka, iespējams, esat cietis no šādas krāpniecības, aicinām vērsties Valsts policijā.
Iespējamā krāpšanas shēma
FKTK ir saņēmusi informāciju par vairākiem šādiem darījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Neviens no iespējamajiem cietušajiem pagaidām nav vērsies FKTK ar sūdzību.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas shēma darbojas šādi: persona vēršas pie akcionāriem, kuru īpašumā no privatizācijas laikiem ir biržā tirgoto uzņēmumu akcijas, t.sk., personīgi ierodoties viņu dzīves vietās vai piezvanot pa tālruni, un ar dažādiem argumentiem mēģina pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot ievērojami zemāku cenu, nekā to tirgus vērtība biržā. Akcionāram tiek piedāvāts darījumu nokārtot nekavējoties, dodoties kopā uz tuvāko banku un aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus, lai noformētu akciju pārdošanu vai doties pie notāra, noformējot akciju pārdošanas līgumu un pilnvaras darījuma veikšanai. Pēc tam iespējamais krāpnieks var tās pārdod biržā jau par daudz augstāku cenu un saņemt dereģistrēto akciju dividendes.
Ieskatam piemērs, kādas ir sekas, ja akcionārs pieņēmis tādu piedāvājumu:
Pircējs ir pārliecinājis personu pārdot 200 akcijas, piedāvājot aptuveni 1,00 eiro par akciju, tādējādi persona saņem tikai 200 eiro. Personai Sākotnējā reģistrā ir 200 akcijas, par kurām kopumā uzkrātas dividendes 2 000 eiro apmērā. Biržas cena šīm akcijām ir aptuveni 10,00 eiro par akciju. Tādējādi, ja šī persona pati dereģistrētu akcijas uz sava vārda un pārdotu tās biržā, tad persona saņemtu uzkrātās dividendes 2 000 eiro apmērā un 200 akcijas biržā varētu pārdot par 2 000 eiro, kas kopā būtu 4 000 eiro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk