FKTK brīdina uzņēmumu akciju īpašniekus par iespējamu akciju izkrāpšanu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS “Nasdaq Riga” tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas “Nasdaq CSD SE” (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.
FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.
Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā.
Ieteikumi uzņēmumu akciju īpašniekiem:
• Pirms akciju pārdošanas darījuma noslēgšanas, pārliecinieties par akciju tirgus cenu biržā, lai izvērtētu piedāvājuma izdevīgumu.
• Ja akcijas tiek turētas “Nasdaq CSD SE” kārtotajā Sākotnējā reģistrā, pārliecināties, vai tur nav uzkrātas arī uzņēmuma maksātās dividendes un aprēķiniet, cik lielā apmērā tās varētu būt (informācija par dividendēm atrodama biržas mājaslapā, kā arī to iespējams saņemt, personīgi ierodoties “Nasdaq CSD SE”).
• Ja gadījumā rodas jautājumi par uzņēmumu akciju pārdošanu, vienmēr labāk vērsties savā bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai arī FKTK.
• Ja konstatējat, ka, iespējams, esat cietis no šādas krāpniecības, aicinām vērsties Valsts policijā.
Iespējamā krāpšanas shēma
FKTK ir saņēmusi informāciju par vairākiem šādiem darījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Neviens no iespējamajiem cietušajiem pagaidām nav vērsies FKTK ar sūdzību.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas shēma darbojas šādi: persona vēršas pie akcionāriem, kuru īpašumā no privatizācijas laikiem ir biržā tirgoto uzņēmumu akcijas, t.sk., personīgi ierodoties viņu dzīves vietās vai piezvanot pa tālruni, un ar dažādiem argumentiem mēģina pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot ievērojami zemāku cenu, nekā to tirgus vērtība biržā. Akcionāram tiek piedāvāts darījumu nokārtot nekavējoties, dodoties kopā uz tuvāko banku un aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus, lai noformētu akciju pārdošanu vai doties pie notāra, noformējot akciju pārdošanas līgumu un pilnvaras darījuma veikšanai. Pēc tam iespējamais krāpnieks var tās pārdod biržā jau par daudz augstāku cenu un saņemt dereģistrēto akciju dividendes.
Ieskatam piemērs, kādas ir sekas, ja akcionārs pieņēmis tādu piedāvājumu:
Pircējs ir pārliecinājis personu pārdot 200 akcijas, piedāvājot aptuveni 1,00 eiro par akciju, tādējādi persona saņem tikai 200 eiro. Personai Sākotnējā reģistrā ir 200 akcijas, par kurām kopumā uzkrātas dividendes 2 000 eiro apmērā. Biržas cena šīm akcijām ir aptuveni 10,00 eiro par akciju. Tādējādi, ja šī persona pati dereģistrētu akcijas uz sava vārda un pārdotu tās biržā, tad persona saņemtu uzkrātās dividendes 2 000 eiro apmērā un 200 akcijas biržā varētu pārdot par 2 000 eiro, kas kopā būtu 4 000 eiro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu
Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā...
Lasīt tālākPlāno mājokļa iegādi? Kā sagatavoties sarunai ar banku
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu,...
Lasīt tālākPieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos
Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas....
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālāk