Finanšu ministrs un nekustamā īpašuma nozare: Nepieciešams stimulēt mājokļu pieejamību
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA), kas apvieno turpat četrdesmit lielākos nekustamā īpašuma attīstītājus un investorus Latvijā, pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunu mājokļu pieejamību, biroju tirgus attīstību un nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus. Nekustamā īpašuma nozare pēdējos desmit gados ir ieguldījusi vismaz miljardu eiro jaunu 15 tūkstošu dzīvokļu būvniecībā, kā arī uzcēlusi mūsdienīgas biroju telpas 25 tūkstošiem darbinieku, ieguldot vairāk nekā 350 miljonus eiro.
NĪAA pārstāvji informēja finanšu ministru, ka būvniecības cenas jaunu mājokļu būvniecībā pēdējo gadu laikā ir pieaugušas līdz pat 40%, bet hipotekārā kredīta maksājumi Euribor likmju kāpuma rezultātā ir palielinājušies vidēji par 30%. Tas novedis pie situācijas, kurā reālais kredīta maksājums par jaunu 50 kvm. dzīvokli pirms diviem gadiem bija vidēji 300 eiro mēnesī, bet patlaban tas tuvojas 600 eiro mēnesī. Šādas izmaksas ir ievērojami sašaurinājušas mājokļu pieejamību, kas atspoguļojas faktā, ka jaunu dzīvokļu rezervācijas ir sarukušas par 40%.
NĪAA uzskata, ka viens no veidiem, kā uzlabot mājokļu pieejamību, ir uz laiku piemērot samazināto PVN likmi jauniem mājokļiem. Samazināta PVN likme jauniem mājokļiem pastāv Polijā, Rumānijā, Ungārijā un citās ES dalībvalstīs. Ja jauniem mājokļiem tiktu piemērota samazināta PVN likme, nekustamā īpašuma nozare būtu gatava ir gadus investēt vismaz 150 miljonus eiro, lai uzbūvētu vismaz 2000 jaunus dzīvokļus. Ja PVN likme saglabāsies līdzšinējā, nozare ir gatava investēt aptuveni 100 miljonus eiro gadā. Finanšu minstrs norādīja, ka PVN piemērošana mājokļiem ir svarīgs jautājums, kas jāizdiskutēt ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp komercbanku pārstāvjiem.
Tāpat NĪAA pārstāvji rosināja valsts pusi plašāk izmantot iespējas nomāt birojus publiskā sektora vajadzībām no komercsektora, informējot, ka attīstītāji spētu nodrošināt biroju telpas līdz pat 30 tūkstošiem darbinieku. NĪAA aprēķini liecina, ka valsts pusei būtu izdevīgāk nomāt biroju telpas no komercsektora, nevis pašai ieguldīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus nekustamā īpašuma attīstīšanā.
Visbeidzot, NĪAA pārstāvji aicināja Finanšu ministriju ar rūpīgu pieeju analizēt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus, lai izvairītos no situācijas, kur kadastrālās vērtības kāpuma rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, piemēram, komercīpašumiem varētu palielināties ļoti būtiski. Šajā situācija nav pieļaujama, jo nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir sensitīva komponente ilgtermiņa investīcijās, tostarp ieguldījumos, ko veikuši investīciju fondi ar pensiju kapitālu.
NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags atzīmē, ka “saruna ar finanšu ministru bija vērtīga un informatīva. Vienojāmies par kopīgu rīcību, lai sekmētu Latvijas nekustamā īpašuma sektora attīstību, un jaunu mājokļu, biroju, loģistikas un ražošanas ēku būvniecībā piesaistītu papildus investīcijas, mazinot atpalicību no Lietuvas un Igaunijas”.
Vēl par tēmu:
Turpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālāk