• Tweet

Samazināti nodokļi gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem. Uzņēmējiem, kas investē attīstībā, peļņas nodoklis atcelts. Vieglāk visiem. Aptuveni šāds izskatās Zaļo zemnieku izstrādātais piedāvājums nodokļu jomā, ar ko nākamnedēļ klajā nākt iecerējusi Finanšu ministrija. Ministre Dana Reizniece-Ozola apjomīgo nodokļu reformu virza, lai to varētu īstenot līdz Saeimas vēlēšanām. Acīmredzot mazāki nodokļi arī būs piedāvājums, ar kuru ZZS startēs pie saviem vēlētājiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jauns bizness – uzņēmums Igaunijā. Pēdējo mēnešu laikā uzņēmēji arvien biežāk sastopas ar to, ka uzņēmumu izdevīgāk ir izveidot Igaunijā. Dibināt uzņēmumu Igaunijā ir kļuvis izdevīgi. Igaunijā peļņai, kuru uzņēmēji iegulda attīstībā, nodokli nepiemēro. Uzņēmēji pārceļ savas firmas uz Igauniju.

“Latviešu uzņēmēji neguļ un skatās, kas notiek apkārtējās valstīs un pašā Igaunijā piedāvājums par reinvestēto peļņu ļoti daudziem Latvijas uzņēmējiem ir gana aktuāls un viņi apsver šo iespēju par pārcelšanos uz Igauniju. Mēs, protams, vēlamies, lai viņi turpina strādāt šeit Latvijā un šī reinvestētā peļņa būtu šeit uz vietas,” saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).

Finanšu ministrija arī Latvijas iedzīvotājiem sola lētāku dzīvi. Līdz 45 000 eiro gadā ienākumiem paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%. Līdz 1350 eiro lielām algām neapliekamais minimums būs 300 eiro. Tagad tas ir līdz 115 eiro liels. Minimālo algu palielinās no 380 līdz 430 eiro.

Pašreizējo 10% dividenžu nodokli iecerēts reformēt. Ārzemēs gūtajiem ienākumiem to piemēros 20% apmērā, bet Latvijā aizstās ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas arī būs 20%, ja vien peļņu neieguldīs uzņēmuma attīstībā, tad nodoklis no tās būs nulle. Kopsummā izmaiņas atvieglos dzīvi visiem, taču vairs negarantēs līdzšinējos ieņēmumus budžetā. Finanšu ministre atzīst, ka kompensēt šo kritumu cer ar strauju ekonomisku izaugsmi.

“Un es domāju, ka būtu svarīgi arī astoņpadsmitajā gadā šī, šo nodokļu reformu īstenot, jo jāsaprot, ka šis ir tāds īpašs brīdis, astoņpadsmitais, deviņpadsmitais gads ir gadi, kad mums tautsaimniecībā ieplūst milzīgs resurss, Eiropas Savienības finansējums, kas ļauj nodrošināt izaugsmi un tādā veidā, nu, vieglāk padarīt to ieviešanas brīdi, finansiāli, no valsts budžeta sabalansēšanas viedokļa,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atzīst, ka reformai iebilduši viņas pašas vadītās Finanšu ministrijas ierēdņi. Ar viņiem Reizniece-Ozola tikusi galā, talkā ņemot sociālos partnerus no darba devēju asociācijas un arodbiedrībām, kas par piedāvātajām nodokļu izmaiņām ir sajūsmā. Tagad ministrei vēl jātiek galā ar pašvaldību iebildumiem. Samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pašvaldības skars vissāpīgāk. Ventspils mērs par šo tēmu runā nelabprāt.

Aivars Lembergs esot bijis viens no pirmajiem, kas izmaiņām iebildis. Latvijas Zemnieku Savienībā, Zaļajā partijā, Liepājas partijā un pat Jēkabpils partijā esot nonākusi Ventspils domes protesta vēstule.

Reizniece-Ozola norāda, ka loģiski, ka lielākas pārmaiņas rada arī varbūt tādu piesardzību, jo ne visu par precīzi paredzēt un “jāņem vērā, ka tad, kad mēs runājam par darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu, tas vistiešākajā veidā, protams, arī ietekmē pašvaldību budžetus, jo, nu darbaspēka nodoklis, nu, lielā mērā tiek veidots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kur 80% tiek no ieņēmumiem novirzīti pašvaldībām.”

Līdz šim Reizniece-Ozola ar lielo pilsētu vadītājiem reformu nav detalizēti apspriedusi. Mēriem esot radies iespaids, ka ar viņiem nerēķinās.

“Mēs esam iekļauti darba grupā, Finanšu ministrijas darba grupā par nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet šobrīd darbs risinās vairāk NTSP sastāvā, kur mēs neesam pārstāvēti, bet no Finanšu ministrijas mēs esam saņēmuši vēstuli, ka tiklīdz būs šie priekšlikumi izstrādāti, tā otra darba grupa, arī viss nevalstiskais sektors sāks strādāt,” norāda Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (“Vienotība”).

Uz jautājumu, vai darba grupai, kurā viņi ir iekļauti, ir bijusi sanāksme, Valainis norāda: “Bija vienreiz sanākusi, tur izteicām viedokļus par Pasaules bankas pētījumu un mums bija konkrēti priekšlikumi un arī izteicām viedokli, ka šo pētījumu vēlamies saņemt latviešu valodā, tas šobrīd tiek tulkots un… gaidām, kad būs.”

Tagad Reizniece-Ozola sola runāt ar visiem pēc kārtas, arī ar citām partijām valdībā. “Vienotību” ierosinājums nostādījis neveiklā situācijā, jo populāro nodokļu reformu ilgajā saimniekošanas laikā Finanšu ministrijā “Vienotībai” pat uzsākt neizdevās.

“Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns: “Bet kopumā mēs arī ļoti ceram un sagaidām, ka Finanšu ministrija, prezentējot šo te stratēģiju, būs ņēmusi vērā ilgstoši jau “Vienotības” uzrunātās lietas, proti, 0% reinvestētajai peļņai, par ko mēs esam jau runājuši daudzos forumos… (NP: Jūs piedāvājāt to likumā, kad jums bija Finanšu ministrija?) Mēs šo jautājumu esam skatījuši, bet nav bijusi līdz brīdim, kad mēs pazaudējām šīs pozīcijas, nav bijusi iespēja šo te panākt. (NP: Kāpēc nav bijusi?) Nu, tas detalizēti varbūt arī jāprasa finanšu ministram bijušajam, nu tur ir zināmas nianses šajā visā.”

Nākamnedēļ par jaunajiem nodokļiem Reizniece-Ozola rīkos publisku diskusiju, aprīlī projektu virzīs uz valdību, ja pieņems, tad prasīs, lai līdz vasaras beigām par jaunajiem nodokļiem būtu nobalsojusi arī Saeima. Vaicāts, vai balsos par, “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norāda: “Jā, kāpēc ne.”

Foto: Saeimas kanceleja