• Tweet

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Savukārt 2019.gadā, ES fondu līdzekļu ieplūdei stabilizējoties sasniegtajā līmenī un nedaudz vājinoties pieprasījumam ārējos tirgos, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi kļūs mērenāki.

Investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu 7,7% pieaugumu, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku 2019.gadā ar 4,3% pieaugumu izvirzīsies privātais patēriņš. To veicinās spēcīgi augošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī bezdarba kritums un augošā nodarbinātība. Eksporta pieauguma tempi savukārt sagaidāmi salīdzinoši mēreni 3,2% apmērā. To noteiks ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās pasaulē un Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Līdz ar sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi, turpināsies spēcīgs darba samaksas pieaugums. Tas gan būs nedaudz mazāks nekā 2018.gadā, kad darba samaksas kāpumu vēl papildus ietekmēja būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā palielināsies par 6,5%, sasniedzot 1069 eiro. Nākamajā gadā darba samaksas pieaugums kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 5,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem, bet 2020.gadam nav mainīta.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm, bezdarba līmenis 2019.gadā saruks līdz 7,0%, salīdzinot ar 7,4% provizoriski 2018.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2019.gadam ir pazemināta par 0,4 procentpunktiem, un 2020.gadam par 0,5 procentpunktiem.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2019.gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un pēc FM prognozēm būs 2,5%. Inflācijas saglabāšanos pagājušā gada līmenī noteiks augstāks komunālo pakalpojumu un pārtikas cenu pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt degvielas cenu pieaugums kļūs lēnāks. 2020.gadā inflācija pazemināsies līdz 2,2%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2019. un 2020.gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2022.gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,0%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir vairāk lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar iespējamu straujāku izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomiskās izaugsmes būtisku palēnināšanās un finanšu risku pieaugumu Itālijā.

No iekšējiem riskiem Latvijas ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un nepietiekamās investīcijas ražojošajās nozarēs, potenciāli vājinot ekonomikas izaugsmes tempus. Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs, kur 2019.gadā visticamāk vairs neizdosies atkārtot pērnā gada sniegumu.