Finansējumu demogrāfijai varētu rast atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu

Turpinoties nākamajā gada budžeta skatīšanai, valdība nonākusi pie risinājuma demogrāfijas problēmu finansēšanai. Kā pēc sēdes atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), lai izpildītu Nacionālās apvienības prasības, varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu.
Trešdien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem, Ministru prezidenta atzina, ka demogrāfijas jomai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu.
Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. Šādu ideju atbalsta arī finanšu ministre, norādot, ka “ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu.”
Arī pirmdien politiķi tā arī nespēja vienoties par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem. Vienošanās joprojām netika panākta attiecībā uz demogrāfijas pasākumiem, kuriem koalīcijas gatava piešķirt 12 miljonus eiro no 30 prasītajiem. Vienlaikus premjers pavēstīja, ka vienošanās par prioritātēm ir gandrīz panākta.
Partneri sarunas turpinās trešdien, 6.septembrī, bet piektdien, 8.septembrī, iecerēta valdības ārkārtas sēde. Savukārt 7.septembrī būs Demogrāfisko lietu centra sanāksme, lai izvērtētu, kuri pasākumi būtu īstenojami prioritāri ierobežoto līdzekļu situācijā.
Jau vēstīts, ka koalīcijas partneru sēdē pirmdien tika piedāvāts risinājums demogrāfijas programmai 2018.gadā piešķirt papildu 12 miljonus eiro.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam esot jāatspoguļojas arī budžetā. Kopumā NA prasa 85 miljonus eiro, no tiem 30 miljonus jau šajā budžetā.
Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.
Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk