• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
24/07/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

esSaruna ar kādreizējo Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāju, tagad Krājaizdevu apvienības vadītāju un biedrības Par latu, pret eiro pārstāvi Inesi Feiferi.

– Latvija ir oficiāli uzaicināta iestāties eirozonā. Vai tas ir pamats svinībām un šampanieša dzeršanai?

– Domāju, ka vienam otram ir pamats dzert šampanieti, jo viņi ir izdarījuši to, ko plānojuši. Šajā reizē vairāk domāju par Vienotības politiķiem. Ir piepildījies tas, par ko viņi paši ir balsojuši un cīnījušies. Nezinu, kā jūtas Nacionālās apvienības politiķi. Vai šampanieti var dzert visa Latvijas tauta? Neesmu par to īsti pārliecināts. Jo nav atbilžu uz daudziem jautājumiem par riskiem, kas saistīti ar iestāšanos eirozonā, kurus min arī eirodeputāts Roberts Zīle vienā no savam intervijām Neatkarīgajai. Viņš skaidri norāda uz būtisko jautājumu, cik daudz mums var nākties maksāt, ja vajadzēs glābt vēl kādu no eirozonas valstīm. Vienalga, vai tā būtu Spānija, Portugāle, Itālija vai vēl kāda, kas nav izslēgts. Te, lūk, slēpjas viens no būtiskākajiem riskiem visā šajā spēlē. Mēs neviens to īsti nezinām. Katrā ziņā vismaz es nezinu, cik daudz mums var nākties maksāt, ja nu gadījumā tāda problēma piemeklēs šīs manis nosauktās valstis. Cik gadījies dzirdēt, tie ir 0,4% no triljona. Tie ir apmēram četri miljardi. Saprotu, ka tas nav vienā dienā, mēnesī, gadā, bet, pat ja tos sadala uz 10 gadiem, tie ir 400 miljoni gadā. Godīgi sakot, es lāgā nestādos priekšā, kur to naudu vispār var ņemt. Ir slikti, ka par to netika runāts. Tā ir viena lieta, kas nav skaidra. Jo šādas summas samaksāt Latvijai nav iespējams. Gribētos uz šādiem jautājumiem dabūt skaidrāku atbildi, pirms dzert šampanieti. Var sanākt diezgan smagas paģiras no šā šampanieša. Otra lieta. Kāda veida attīstības plāns tiks īstenots tad, kad mums būs eiro? Ekonomists Jānis Ošlejs vienā no intervijām pietiekami skaidri pateica, ka mums nav attīstības programmas, kura nodrošinātu, lai mēs būtu līdzvērtīgi tiem šā kluba biedriem, kuri tur jau ir. Līdzvērtīgi Vācijai, Francijai vai Nīderlandei.

– Mēs faktiski jau esam eirozonā kopš 2005. gada. Tad kāpēc mums tur nebūt pilnīgi oficiāli un pilnvērtīgi?

– Neuzskatu, ka mums nevajadzētu pievienoties eirozonai. Jautājums ir – kad pievienoties? Kādā attīstības stadijā Latvijai vajadzētu būt šajā pievienošanās brīdī. Vai mums vēl nebūtu jāpastrādā pie noteikta mājasdarba, lai attīstītu savu ekonomiku. Lai būtu pietiekami spēcīgi un līdzvērtīgi vadošajām eirozonas valstīm. Bez šaubām, mēs nekad nebūsim tik spēcīgi un lieli, kāda ir Vācija. Par to nav ko sapņot, bet tajā pašā laikā savu ekonomiku mēs varējām attīstīt.

– Kāda ir atšķirība, esam vai neesam eirozonā?

– Kad būsim eirozonā, mums savu rīcību daudz vairāk nāksies saskaņot ar Briseli un Eiropas Komisiju. Tajā skaitā arī monetāro politiku. Lai arī lats bija piesaistīts eiro valūtai, mums vienmēr eksistēja iespēja atteikties no šīs piesaistes, ja tas būtu nepieciešams Latvijas glābšanai. Atcerieties diskusijas krīzes sākumā par to – vajag vai nevajag devalvēt latu. Kā īsti darīt un ko darīt? Līdz šim brīdim nav līdz galam izsvērts, vai tika izdarīts pareizākais gājiens vai tomēr bija arī citas iespējas. Domāju, ka bija citas iespējas. Ko par to vairs runāt – kas būtu bijis, ja būtu bijis. Līdz šim lata piesaiste eiro nebija saistīta ar suverenitātes atdošanu. Tā bija mūsu pašu griba, un paši mēs uzturējām šo kursu. Tā bija mūsu darīšana, mēs paši tā lēmām. Tagad mēs to vairs nevarēsim lemt. Tas mums būs atņemts. Mēs esam šo suverenitātes daļu atdevuši. Tātad mēs zaudēsim zināmas tiesības pašiem lemt, kā dzīvot.

– Finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Latvijas Radio retoriski jautāja – vai tad jūs gribat, lai katru dienu mainās lata kurss?

– Tad man jājautā – vai mēs gribam ļoti uzmanīgi skatīties, kas notiek eirozonā ar eiro pasaules kontekstā? Jo eiro nav stabils. Lai ko man stāstītu, es labi redzu, kā risinās procesi eirozonas valstīs. No 18 eirozonas valstīm septiņas ir ļoti smagā parādu krīzē, un nav īsti zināms, kā šī krīze tiks atrisināta. Tagad ar bažām būs katru dienu jāseko masu medijos, kas notiek eirozonā, kas notiek ar eiro valūtu. Cik lielā mērā eiro kurss mainās attiecībā pret dolāru?

– Kā liecina prakse, valstis ar zemāku attīstības līmeni, atrodoties eirozonā, ilgtermiņā nonāk krīzes situācijā. Latvija pēc lata piesaistes eiro piedzīvoja milzīgu lētu kredītu pieplūdumu, kas vēlāk izraisīja dziļu krīzi. Kādas ir garantijas, ka pēc oficiālās iestāšanās eirozonā neatkārtosim šo bēdīgo ceļu?

– Mēs varam atkārtot šo ceļu, ja nemainīsim savu politiku. Es domāju ekonomisko politiku. Pilnībā piekrītu Ošleja kungam, ka nepieciešams valstī veidot spēcīgu industrializācijas politiku. Līdzīgi kā to dara tāda sekmīga valsts kā Vācija. Ošlejs visu laiku salīdzina veiksmīgās un neveiksmīgās valstis. Kur veidojas atšķirība? Atšķirība ir tajā, vai tiek realizēta aktīva savas ekonomikas attīstības politika vai notiek pasīva gaidīšana uz labākiem laikiem. Vai mēs īstenosim uz savas tautas labklājības paaugstināšanu orientētu politiku vai pasīvi gaidīsim, ko mums liks priekšā ES? Kā ļoti daudzos gadījumos ir noticis. Tā mums savā laikā lika izstrādāt Nacionālās attīstības plānu, jo citādi nevarēja dabūt eirofondus. Manuprāt, ir vajadzīga proaktīva valsts politika, kura orientēta uz to, lai ierobežotu šāda veida krīzes iespējamību. Šādas krīzes varbūtība ir pietiekami liela, ja valsts nedarīs to, kas tai jādara.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Bens Latkovskis

 

328 skatījumi




Video

Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

28/03/2024

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...

Lasīt tālāk
Video

LDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...

Lasīt tālāk
Video

No 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi

25/03/2024

No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk
Video

Eksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni

20/03/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...

Lasīt tālāk
Video

PVD dzīvnieku audzētavā “Lieldeviņzare” izņem suņus

20/03/2024

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija pauž atbalstu samazinātajai 12% PVN likmei sabiedriskajā ēdināšanā

20/03/2024

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19. martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā,...

Lasīt tālāk
Video

LOSP valdes priekšsēdētājs: Polijas izcelsmes gurķi, iespējams, nāk no Krievijas

19/03/2024

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvo no algas līdz algai? Eksperte iesaka, kā ietaupīt

19/03/2024

Dažādu iemeslu dēļ iedzīvotāji nereti savu ikmēneša budžetu ir spiesti plānot vai citos gadījumos veido tā, ka nākas dzīvot no vienas algas dienas līdz nākamajai. Tas, neatkarīgi no...

Lasīt tālāk
Video

“airBaltic” lidmašīnas 40% reisu apkalpo citu aviokompāniju pasažierus

18/03/2024

Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai...

Lasīt tālāk