Feiferis: Eiro – tas ir milzīgs risks
Saruna ar kādreizējo Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāju, tagad Krājaizdevu apvienības vadītāju un biedrības Par latu, pret eiro pārstāvi Inesi Feiferi.
– Latvija ir oficiāli uzaicināta iestāties eirozonā. Vai tas ir pamats svinībām un šampanieša dzeršanai?
– Domāju, ka vienam otram ir pamats dzert šampanieti, jo viņi ir izdarījuši to, ko plānojuši. Šajā reizē vairāk domāju par Vienotības politiķiem. Ir piepildījies tas, par ko viņi paši ir balsojuši un cīnījušies. Nezinu, kā jūtas Nacionālās apvienības politiķi. Vai šampanieti var dzert visa Latvijas tauta? Neesmu par to īsti pārliecināts. Jo nav atbilžu uz daudziem jautājumiem par riskiem, kas saistīti ar iestāšanos eirozonā, kurus min arī eirodeputāts Roberts Zīle vienā no savam intervijām Neatkarīgajai. Viņš skaidri norāda uz būtisko jautājumu, cik daudz mums var nākties maksāt, ja vajadzēs glābt vēl kādu no eirozonas valstīm. Vienalga, vai tā būtu Spānija, Portugāle, Itālija vai vēl kāda, kas nav izslēgts. Te, lūk, slēpjas viens no būtiskākajiem riskiem visā šajā spēlē. Mēs neviens to īsti nezinām. Katrā ziņā vismaz es nezinu, cik daudz mums var nākties maksāt, ja nu gadījumā tāda problēma piemeklēs šīs manis nosauktās valstis. Cik gadījies dzirdēt, tie ir 0,4% no triljona. Tie ir apmēram četri miljardi. Saprotu, ka tas nav vienā dienā, mēnesī, gadā, bet, pat ja tos sadala uz 10 gadiem, tie ir 400 miljoni gadā. Godīgi sakot, es lāgā nestādos priekšā, kur to naudu vispār var ņemt. Ir slikti, ka par to netika runāts. Tā ir viena lieta, kas nav skaidra. Jo šādas summas samaksāt Latvijai nav iespējams. Gribētos uz šādiem jautājumiem dabūt skaidrāku atbildi, pirms dzert šampanieti. Var sanākt diezgan smagas paģiras no šā šampanieša. Otra lieta. Kāda veida attīstības plāns tiks īstenots tad, kad mums būs eiro? Ekonomists Jānis Ošlejs vienā no intervijām pietiekami skaidri pateica, ka mums nav attīstības programmas, kura nodrošinātu, lai mēs būtu līdzvērtīgi tiem šā kluba biedriem, kuri tur jau ir. Līdzvērtīgi Vācijai, Francijai vai Nīderlandei.
– Mēs faktiski jau esam eirozonā kopš 2005. gada. Tad kāpēc mums tur nebūt pilnīgi oficiāli un pilnvērtīgi?
– Neuzskatu, ka mums nevajadzētu pievienoties eirozonai. Jautājums ir – kad pievienoties? Kādā attīstības stadijā Latvijai vajadzētu būt šajā pievienošanās brīdī. Vai mums vēl nebūtu jāpastrādā pie noteikta mājasdarba, lai attīstītu savu ekonomiku. Lai būtu pietiekami spēcīgi un līdzvērtīgi vadošajām eirozonas valstīm. Bez šaubām, mēs nekad nebūsim tik spēcīgi un lieli, kāda ir Vācija. Par to nav ko sapņot, bet tajā pašā laikā savu ekonomiku mēs varējām attīstīt.
– Kāda ir atšķirība, esam vai neesam eirozonā?
– Kad būsim eirozonā, mums savu rīcību daudz vairāk nāksies saskaņot ar Briseli un Eiropas Komisiju. Tajā skaitā arī monetāro politiku. Lai arī lats bija piesaistīts eiro valūtai, mums vienmēr eksistēja iespēja atteikties no šīs piesaistes, ja tas būtu nepieciešams Latvijas glābšanai. Atcerieties diskusijas krīzes sākumā par to – vajag vai nevajag devalvēt latu. Kā īsti darīt un ko darīt? Līdz šim brīdim nav līdz galam izsvērts, vai tika izdarīts pareizākais gājiens vai tomēr bija arī citas iespējas. Domāju, ka bija citas iespējas. Ko par to vairs runāt – kas būtu bijis, ja būtu bijis. Līdz šim lata piesaiste eiro nebija saistīta ar suverenitātes atdošanu. Tā bija mūsu pašu griba, un paši mēs uzturējām šo kursu. Tā bija mūsu darīšana, mēs paši tā lēmām. Tagad mēs to vairs nevarēsim lemt. Tas mums būs atņemts. Mēs esam šo suverenitātes daļu atdevuši. Tātad mēs zaudēsim zināmas tiesības pašiem lemt, kā dzīvot.
– Finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Latvijas Radio retoriski jautāja – vai tad jūs gribat, lai katru dienu mainās lata kurss?
– Tad man jājautā – vai mēs gribam ļoti uzmanīgi skatīties, kas notiek eirozonā ar eiro pasaules kontekstā? Jo eiro nav stabils. Lai ko man stāstītu, es labi redzu, kā risinās procesi eirozonas valstīs. No 18 eirozonas valstīm septiņas ir ļoti smagā parādu krīzē, un nav īsti zināms, kā šī krīze tiks atrisināta. Tagad ar bažām būs katru dienu jāseko masu medijos, kas notiek eirozonā, kas notiek ar eiro valūtu. Cik lielā mērā eiro kurss mainās attiecībā pret dolāru?
– Kā liecina prakse, valstis ar zemāku attīstības līmeni, atrodoties eirozonā, ilgtermiņā nonāk krīzes situācijā. Latvija pēc lata piesaistes eiro piedzīvoja milzīgu lētu kredītu pieplūdumu, kas vēlāk izraisīja dziļu krīzi. Kādas ir garantijas, ka pēc oficiālās iestāšanās eirozonā neatkārtosim šo bēdīgo ceļu?
– Mēs varam atkārtot šo ceļu, ja nemainīsim savu politiku. Es domāju ekonomisko politiku. Pilnībā piekrītu Ošleja kungam, ka nepieciešams valstī veidot spēcīgu industrializācijas politiku. Līdzīgi kā to dara tāda sekmīga valsts kā Vācija. Ošlejs visu laiku salīdzina veiksmīgās un neveiksmīgās valstis. Kur veidojas atšķirība? Atšķirība ir tajā, vai tiek realizēta aktīva savas ekonomikas attīstības politika vai notiek pasīva gaidīšana uz labākiem laikiem. Vai mēs īstenosim uz savas tautas labklājības paaugstināšanu orientētu politiku vai pasīvi gaidīsim, ko mums liks priekšā ES? Kā ļoti daudzos gadījumos ir noticis. Tā mums savā laikā lika izstrādāt Nacionālās attīstības plānu, jo citādi nevarēja dabūt eirofondus. Manuprāt, ir vajadzīga proaktīva valsts politika, kura orientēta uz to, lai ierobežotu šāda veida krīzes iespējamību. Šādas krīzes varbūtība ir pietiekami liela, ja valsts nedarīs to, kas tai jādara.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Bens Latkovskis
Vēl par tēmu:
Parāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk