Enerģijas cenas: Eiropas Parlaments aicina primāri atbalstīt neaizsargātākos

Eiropas Parlaments aicina uz plašākiem ārkārtas pasākumiem, lai mazinātu spiedienu, ko Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem rada strauji augošās enerģijas cenas.
Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tas, ka ES fosilās enerģijas piegāde ir kļuvusi par ieroci, krasi saasinājis jau pastāvošo nestabilitāti enerģijas tirgū un izraisījis enerģijas cenu pieaugumu un dzīves dārdzības krīzi, trešdien pieņemtajā rezolūcijā norāda EP deputāti.
Patērētājus bútu labāk jāaizsargā pret fiksēto tarifu maksājumu apturēšanu vai atsaukšanu no piegādātāju puses, kā arī pret prasībām veikt pārmērīgi augstus priekšmaksājumus par gāzi un elektroenerģiju.
Viņi brīdina dalībvalstis, ka patērētājus, kuri nevar samaksāt enerģijas rēķinus, nedrīkst atslēgt no energoapgādes, un nedrīkst pieļaut neaizsargātu mājsaimniecību izlikšanu no mājokļiem, ja cilvēki nespēj nomaksāt rēķinus un īres izdevumus.
Deputāti norāda, ka šajos ārkārtējos apstākļos ir jāveic ārkārtas pasākumi, dalībvalstīm rīkojoties vēl vienotāk un kopīgāk kā līdz šim, un uzstāj, ka visiem ES līmenī pieņemtajiem pasākumiem ilgtermiņā jābūt pilnībā saderīgiem ar ES klimata mērķiem.
Nepieciešama vēl nepieredzēta solidaritāte starp dalībvalstīm, kā arī kopīga rīcībspēja, lai
reakcija, nevis vienpusēja rīcība, kas rada šķelšanos, viņi saka.
NODOKĻI NEGAIDĪTAI PEĻŅAI UN ADEKVĀTI CENAS GRIESTI PA CAURUĻVADIEM IMPORTĒTAI GĀZEI
Uzņēmumiem, kas guvuši labumu no milzīgās negaidītās peļņas, ir jāpalīdz mazināt krīzes negatīvās sekas, uzskata EP deputāti. Viņi atzinīgi vērtē Padomes vienošanos noteikt pagaidu ārkārtas ierobežojumus ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot elektroenerģiju, kas ražota ar tā sauktajām inframarginālajām tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem, kodolenerģiju un brūnoglēm.
Attiecībā uz ierosinātajām solidaritātes iemaksām par jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes uzņēmumu peļņu deputāti brīdina, ka daži lielākie enerģētikas uzņēmumi varētu izvairīties no šīs nodevas maksāšanas, un aicina šīs iemaksas nosacījumus veidot tā, lai tas nebūtu iespējams. Viņi arī pieprasa Komisijai izvērtēt, kādai vajadzētu būt adekvātai peļņai, un veikt turpmākus pasākumus, lai ieviestu nodokli par negaidītu papildu peļņu visiem uzņēmumiem, kuri ir guvuši pārmērīgu labumu no enerģētikas krīzes.
Parlaments aicina Komisiju ierosināt adekvātus cenu griestus gāzes importam pa cauruļvadiem, galvenokārt no Krievijas, un norāda, ka ES instrumenti kopīgai gāzes iepirkšanai būtu jāuzlabo, lai samazinātu importa izmaksas.
NEGAIDĪTAI PEĻŅAI JĀNĀK PAR LABU PATĒRĒTĀJIEM
Ieņēmumiem no negaidītās peļņas būtu jānāk par labu patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tam vajadzētu iet roku rokā ar apjomīgu inovāciju un ieguldījumiem atjaunīgajā enerģijā, energoefektivitātē un infrastruktūrā, tā vietā, lai mudinātu mājsaimniecības un uzņēmumus patērēt vairāk subsidētās enerģijas.
Parlaments ir gatavs apspriest jebkuru priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus reformu, pārliecinoties, ka tas ietver pareizo cenu stimulu investīcijām dekarbonizācijā, lai iedzīvotāji un ražotāji varētu gūt labumu no drošas, cenu ziņā pieejamas un tīras enerģijas, vienlaikus risinot nesamērīgas peļņas problēmu tirgū. Pēc EP deputātu domām, Komisijai jāanalizē iespēja atsaistīt elektroenerģijas cenas no gāzes cenām.
Deputāti arī aicina Komisiju rūpīgi izpētīt to finanšu dalībnieku darbību, kuri veicinājuši oglekļa cenu svārstības, un rīkoties, lai novērstu spekulatīvā kapitāla ietekmi uz ES emisijas kvotu tirgu.
Visbeidzot, Parlaments atkārtoti aicina nekavējoties noteikt pilnīgu embargo Krievijas naftas importam, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importam, kā arī pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2.
Vēl par tēmu:
Šī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālākPirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākDecembra sākums Latvijā bija vairākus grādus siltāks par normu
Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē,...
Lasīt tālākBrīvdienās mainīgi laikapstākļi – sestdien snigs, svētdien līs
Nedēļas izskaņā laikapstākļus noteiks neliels anticiklons, kas no ziemeļiem virzīsies pāri valsts teritorijai, pie mums īslaicīgi ienesot arī vēsāku gaisu. Sestdien daudzviet snigs, plašākā...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk