• Tweet

Rīgā ieradās vairākas augstas amatpersonas. Tajā skaitā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa kopīgā preses brīfingā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci no Nacionālās apvienības (NA) paziņoja, ka Eiroparlaments uzstāj uz sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju. Mūrniece par atbalstu Ukrainai arī saņēma Kņaza Jaroslava Gudrā otrās pakāpes ordeni, ko viņai piešķīris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tāpēc neizpratni vai vismaz pārsteigumu varētu raisīt TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākušas ziņas par Mūrnieces partijas biedres ekonomikas ministres rakstīto vēstuli kolēģiem ministriem. Tajā Ilze Indriksone mudina rīkoties, lai atjaunotu darbu kompānijām, kas izveidotas pateicoties Kremlim tuvam Krievijas miljardierim, kurš iekļauts sankciju sarakstā.

Eiropa ir sajūsmā par plašo krievu dvēseli. Prese Lielbritānijā apspriež pasaulē lielāko jahtu – “Balto pērli”.

Šādi Krievijas žurnālisti pirms dažiem gadiem ar sajūsmu stāstīja par pasaulē dārgāko jahtu. Tā piederēja miljardierim Andrejam Meļņičenko.

Bet šī gada martā Itālijas varas iestādes ziņo, ka jahta arestēta. Meļņičenko ir viens no oligarhiem, pret kuriem Eiropas Savienība vērsa sankcijas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Sankcijas skāra arī Meļņičenko apjomīgo biznesu Lietuvā. Miljardiera kompānijai “EUROXIM” pieder ķīmikāliju ražotājs “Lifosa”. Sankciju dēļ kompānijas kontus kaimiņvalsts bankas iesaldē. Tās darbība praktiski apstājas. Tad leiši izdomā veiklu shēmu – izgroza likumu, lai šādās situācijās stratēģiski svarīgos uzņēmumos varētu iecelt valsts pārstāvi – administratoru.

Lietuvas mediji gan ziņo par šī valsts puses pārstāvja rakstītu slepenu vēstuli specdienestiem un valsts iestādēm. Tajā viņš uztraucas, ka kompānija rūpīgi slēpj informāciju par piegādēm, kravu izcelsmi un saiknēm ar Krieviju.

Arī ķīmikāliju miljardieris no Krievijas Dmitrijs Mazepins iekļauts Eiropas savienības sankcijās. Minerālo mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmuma “Uralchim” īpašnieks un izpilddirektors Mazepins bija investējis lielus līdzekļus Latvijā.

“Uralchim” pieder vairākums firmā “Ventamonjaks”. Mazākuma akcionārs tajā ir firma (“HALCYON CAPITAL”), kur kā patiesā labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā norādīts Jānis Austriņš – Aivara Lemberga znots.

Savukārt Rīgā Mazepins nesen uzbūvēja milzīgu termināli, kas pieder firmai “Riga Fertilizer Terminal”. 51% tajā ir Mazepina “Uralchim”, bet 49% – Aināra Šlesera un Andra Šķēles kontrolētajai SIA “Rīgas tirdzniecības osta”.

Bet līdz sankcijām vairākus gadus pēc apgrozījuma lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums bija vēl viena Mazepina firma “Uralkali Trading”. 2020.gadā tā apgrozīja 1,81 miljardu eiro (1 810 000 000 eiro). Caur šo Latvijā reģistrēto kompāniju atpakaļ uz Krieviju plūda nauda par ķīmikāliju eksportu uz Āziju, Indiju, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Eiropu un Āfriku.

Šā gada 24. februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mazepins kopā ar vēl 36 biznesmeņiem Kremlī ar Putinu sprieda kā apkarot Rietumu sankcijas.

Astoņus mēnešus vēlāk Rīgā tapusi kāda vēstule, kas vistiešākajā veidā varētu ietekmēt gan Mazepinu, gan arī Lietuvā naudu ieguldījušo miljardieri Meļņičenko. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) raksta par sankcijām atbildīgajai ārlietu ministrijai. Un piedāvā Latvijai izstrādāt kārtību, lai noteiktu atbildīgo, kurš varētu lemt, ko darīt ar šādiem sankciju skartiem uzņēmumiem.

“Ir svarīgi izvērtēt, vai šī infrastruktūra ir vajadzīga tautsaimniecībai un saglabājama. Infrastruktūra tieši. Un atrast vislabāko veidu, nepārkāpjot sankcijas un nodrošinot to, lai varētu tikt izmantota, ja tas ir iespējams,” sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Bet Ekonomikas ministrijas vēstules tonis drīzāk izklausās nevis pēc mudinājuma sākt diskusiju, bet vairāk atgādina abu ar Krievijas Uralhim saistīto kompāniju interešu aizstāvi.

Fragmenti no Ekonomikas ministrijas vēstules: “Ministrija aicina Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast ātru risinājumu sankcionētu uzņēmumu darbības turpināšanai.”

SIA “Ventamonjaks” ir unikāla infrastruktura – tas lielākais Baltijas juras šķidrā amonjaka eksporta un importa terminālis, Tas norāda, ka Latvijā izveidotajai infrastruktūrai mineralmēslojuma parkraušanai un uzglabāšanai, ir nozīme arī arpus Baltijas. Ņemot vērā, ka Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, būtu nesaimnieciski apturēt ‘SIA “Ventamoniaks” terminālu.

Tehnoloģiskā sašķidrināta amonjaka izvešana no termināla nozīmē termināla slegšanu uz visiem laikiem, jo tā palaišana prasīs lielus kapitālos ieguldījumus un vismaz gadu.

Lietuvas un citu ES valstu (piemēram, Horvātijas, Polijas, Rumānijas) prakse liecina, ka ir iespējams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uzņēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas.

Sankcionētiem uzņēmumiem ir iespējams izveidot “ugunsmūri”, tādejādi noņemot sankcionētas personas ietekmi uzņēmumā.

Ekonomikas ministrija atsaucas uz Horvātijas, Polijas un Rumānijas pieredzi, ka esot iespejams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uznēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas. Turklāt amonjaka ražošana esot stratēģiski svarīga arī Eiropai. Ministrija iesaka ieviest “ugunsmūri”, kas nodrošinātu, lai “sliktie” biznesmeņi no darba atsākšanas labumu negūst. Bet partneri, kas nav sankcionēti, var turpināt strādāt. Tiek minēti pat argumenti, ka ar Mazepina naudu veidoto firmu darbības atjaunošana, ļautu izvairīties no pārtikas trūkuma.

Fragments no Ekonomikas ministres vēstules:

“Ekonomikas ministrija uzskata, ka SIA “Ventamonjaks” un “Lifosa” sadarbībai būtu nepārprotami ieguvumi, tai skaitā tiktu mazināts mineralmēslu deficīts Baltijas valstīs, kas mazinātu to cenu reģionā un potenciali mazinātu arī lauksaimniecības produktu un pārtikas preču cenas. Tas atbilst arī Eiropas savienības nostājai izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas visā pasaule varētu novest pie pārtikas trūkuma.”

““(NP: Bet, izlasot to vēstuli, sanāk tā sajūta tāda, ka, nevis jūs mudināt rosināt diskusiju, bet jūs mudināt ļautu šiem uzņēmumiem atsākt darbību. Vai var teikt, ka es pareizi sapratu, izlasot šo vēstuli?) Nē, tāda nebija vēlme. Bija vēlme norādīt uz citu valstu piemēriem, sasaistot tos ar šiem uzņēmumiem, kas ir vērsušies pēc skaidrojumiem, un pēc lēmumiem, un sliktākais, kas notiek, kad nekādi lēmumi netiek pieņemti. Un varētu teikt, ka ir situācija, kad nav skaidrības. Un, protams, ņemot vērā izaicinājumus arī minerālmēslu nozarē un sagaidāmo nākamo sezonu, kas vēl nekādas labas ziņas nenesīs, ir svarīgi saprast, ko darīsim, kā darīsim, vai varam pārorganizēties, izmantojot esošo infrastruktūru, vai šo infrastruktūru mēs faktiski ļausim viņai iznīkt,” norādīja Indriksone.

Fragments no Ekonomikas ministres vēstules:

“Nepārprotami, līdz šim minēto uzņēmumu darbība lielā mēra bija saistīta ar kravu piegādem no Krievijas, taču šobrīd uzņēmumi ir gatavi parorientēties, piemēram, Lifosa vēlas iepirkt amonjaku, kam nav Krievijas izcelsmes – no Tobago un Trinidadas, un ASV.

Ņemot vēra paustos apsvērumus, Ekonomikas ministrija aicina ārlietu ministriju un tieslietu ministriju, nepārkapjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktas sankcijas, rast ātru risinājumu sankcionētu uzņēmumu darbības turpināšanai.”

“Pagaidām stipri nepārliecinoši skan amonjaka plūsma no kādām eksotiskajām valstīm Brazīlija, Tobago. Kaut kādas pavisam citas alternatīvas. Tāpat neskaidrības man šķiet, tāpat… Vairojas kapitāls un uzņēmums. Tāpēc skatīšana droši vien būs ļoti sarežģīta. Un es jau visu laiku uzsveru šī pusgada laikā, ka ļoti, ļoti attiecībā uz sankcijām būtu vajadzīgs Eiropas stingrs regulējums, lai nevarētu neviens viņus īsti apiet, meklēt kaut kādus kaut kādus izņēmumus,” bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (AS).

Tikmēr vienmēr jāpatur prātā, ka atsevišķu valstu centienus no sankcijām izvairīties var izmantot Krievija. Tā uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Tas ļautu Krievijai norādīt uz Eiropas nespēju ieturēt vienotu pozīciju centienos aizgriez naudas krānu, kas piesaistīts naftas, gāzes un amonjaka biznesiem: ““Krievija ir oportūnististu valsts. Viņi mēģina izmantot jebkādas ievainojamības, kādas vien ir iespējams atrast un uztaustīt. (NP: Jautājums, vai šī var kļūt kā mūsu ievainojamība?) Teiksim, arī šis var kļūt par ievainojamību situācijā, ja nav iespējams skaidri un publiski, un korekti izskaidrot, kāpēc, piemēram, konkrētam uzņēmumam varētu pienākties kaut kāda īpaša pretimnākšana.”

Īsi pirms Saeimas vēlēšanām laikraksta “Novaja Gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs pieminēja kādu Latvijas politiķi, kura vārds parādās arī Mazepina biznesā Rīgas ostā.

Muratovs pauda: “Klausieties, kad Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš smejas. Viņš tam zina cenu. Viņš pieņēma valsts kompānijā lielākos rietumvalstu politiķus. “Rosneft” ar Putina ziņu darbā ir pieņemta un mūsu televīzijās viņa ir ļoti populāra, jo atbalsta “speciālo militāro operāciju”. Austrijas ārlietu ministri Karinu Knaislu. (Intervētājs: Bijusī.) Nu, bijusī. (Intervētājs: Viņš bija viņas kāzās.) Bija. Aho Esko Tapani, bijušais Somijas premjerministrs. Šlesers. Bijušais Latvijas transporta un ekonomikas ministrs.”

Ilze Indriksone: “(NP: Kāda loma ir tajā, ka vienā uzņēmumā patiesā labuma guvējs ir Lemberga kunga znots un otrā uzņēmumā pavīd Šķēles un Šlesera vārds?) Uz šo jautājumu es jums nevarēšu atbildēt. Es vienīgais esmu informēta par to personu, ko jūs iepriekš nosaucāt. Kas ir sankcionētā persona. Par tiem pārējiem nemācēšu atbildēt. (NP: Jums ministrijā neviens nav teicis, kuri ir otras puses akcionāri, ar kuriem jūs šobrīd diskutējat?) Nē. (NP: Redzējāt video, kur, piemēram, Muratova kungs minēja aizdomas par Šleseru, ka viņš tiek finansēts no Putina kunga. Un tad jautājums, kā tas viss izskatās šajā kontekstā, kur ir šeit sankcionēts cilvēks, ar ko Šlesera kungs taisa biznesu, un tagad jūs jautājat – varbūt mēs varam kaut ko palīdzēt šiem biznesmeņiem darīt.) Nē, neesmu šādu video redzējusi. Un vēlreiz uzsvēršu – ir svarīgi pieņemt lēmumus, lai atrastu noteiktību un skaidrību, kā mēs tālāk risinām tās nozares, kas mums tautsaimniecībai ir svarīgas.”

Ekonomikas ministrijas vēstules adresāti par ekonomikas ministres ieceri ir mazrunīgi. Tieslietu ministra birojā mums apgalvoja, ka viņi par šo tematu nerunās. Ārlietas pagaidām tikai pētot situāciju.

“Mēs esam saņēmuši šo vēstuli. Šo vēstuli vērtē eksperti, un pēc ekspertu diskusijas būs iespējams tad nāk klajā ar priekšlikumiem un vērtēt,” sacīja Eglīte.

“Latvijai ir jābūt ļoti stingrai, atbalstot sankciju pakotni pret Krieviju. Ja ir uzņēmumi, kuri ir sankcionēti vai kuru īpašnieki ir sankcionēt, viņi nevar darboties. Bet meklēt līkločus, tagad apiet sankcijas. Taču padomājam, ko tas nozīmē mums un mūsu valsts drošībai. Ja mūsu ceļi ļimst, kā mēs varētu gaidīt, ka kāds mūs aizstāv. Tātad – šeit nedrīkst ceļi ļimt. Mums ir jāstāv aiz Ukrainas līdz Ukrainas kara uzvarai. Tas ir izdarāmi,” pauda Krišjānis Kariņš.

“Sankciju efekts ir tad, ja visi vienoti turēsies pie šiem principiem. Es atceros 2014. gadu un pēc Krimas… Nu, tā bija tā kā iešana zemē no kalna. Viens izdara kādu izņēmumu. Otrs. Kamēr jau beigās sāka uzdot jautājumu – kādas tad vispār tur sankcijas,” sacīja Kučinskis.

Kariņš uzsvēra: ““(NP: Bet tad kāds ir jūsu vērtējums, ka, pārfrazējot jūs pašu, Ekonomikas ministrei ļimst ceļi.) Es teiktu tā, es varbūt saprotu, kāpēc ministrs šādu lietu varētu iedomāties, bet es aicinu padomāt divreiz. Un padomāt, kas tas ir, ko faktiski ierosina. Ja neko nevar saprast tālāk, tad var saprast to, ka tas ir par mūsu drošību. Un ceļi šeit ļimt nedrīkst.”

Vācijas valdība nolēma, ka, piemēram, savā valstī konfiscē “Gazprom” aktīvus. Ekonomikas ministre mums apgalvo, ka tas esot variants. Tomēr abu miljardieru biznesa aizstāvības vēstulē par to nav nekas pieminēts.

Foto: Valsts kanceleja