EM: Latvijā turpinās ekonomikas izaugsme
Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās, lai arī gada griezumā pieauguma tempi ir nedaudz samazinājušies, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Šī gada 2. ceturkšņa laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,9 % (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija par 2,3 % lielāks nekā pirms gada. Kopumā šogad 1. pusgadā IKP bija 2,5 % lielāks nekā 2013. gada pirmajā pusē.
Lielākais devums IKP pieaugumā šogad ir privātajam patēriņam – 2. ceturksnī pieaugums par 2,3 % salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni. Privātā patēriņa pieaugums šī gada pirmajā pusē ir bijis lēnāks nekā pērn – lai arī gada pirmajā pusē salīdzinoši strauji ir augusi darba samaksa, tomēr nodarbinātības kāpums šogad ir krietni lēnāks nekā pagājušajā gadā.
Šogad 2. ceturksnī veikto investīciju apjoms bija par 1,8 % lielāks nekā pirms gada. Salīdzinoši lēnais investīciju pieaugums ir saistīts ar nogaidošo attieksmi saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka galvenajā Latvijas eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā – investīcijas gada griezumā pieaugušas par 32 procentiem.
Lēnāka nekā gaidīta izaugsme ES valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā ietekmē Latvijas eksporta rādītājus. Lai gan preču eksports gada laikā palielinājies par 3,5 %, tomēr pakalpojumu eksports 2. ceturksnī bija par 2,8 % mazāks nekā pirms gada. Kopumā preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī bija par 1,7 % lielāki nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Savukārt, preču un pakalpojumu importa apjomi šogad 2. ceturksnī bija par 2,3 % lielāki nekā pirms gada, kas bija straujākais importa apjomu pieaugums gada griezumā pēdējo piecu ceturkšņu laikā.
Nozaru griezumā lielākais devums IKP pieaugumā 2. ceturksnī bija būvniecības nozarei – kāpums gada griezumā par 15,8 %. Salīdzinoši strauji pieauguma tempi 2. ceturksnī bija vērojami sabiedrisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Savukārt, komercpakalpojumu nozarēs, kurām bijā vērā ņemams devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē iepriekšējos ceturkšņos, šogad 2. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī. Arī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi 2. ceturksnī praktiski saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī. Vienlaikus atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams stabils ražošanas apjomu kāpums, piemēram, kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Savukārt dažās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija nav tik iepriecinoša. AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana joprojām ļoti būtiski ietekmē metālu ražošanas nozari. Arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā produkcijas apjomi šogad būtiski atpaliek no pagājušā gada līmeņa. Tāpat ražošanas apjomu samazinājums šogad vērojams papīra ražošanā, dzērienu ražošanā.
Sagaidāms, ka arī gada nogalē lielāks devums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam. Vienlaikus Krievijas – Ukrainas konflikta rezultātā gan komersanti, gan patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, nepasliktinoties situācijai arējā vidē, Latvijas IKP pieauguma tempi šogad varētu būt 2,5 % robežās.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk
