EM: Latvijā turpinās ekonomikas izaugsme
Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās, lai arī gada griezumā pieauguma tempi ir nedaudz samazinājušies, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Šī gada 2. ceturkšņa laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,9 % (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija par 2,3 % lielāks nekā pirms gada. Kopumā šogad 1. pusgadā IKP bija 2,5 % lielāks nekā 2013. gada pirmajā pusē.
Lielākais devums IKP pieaugumā šogad ir privātajam patēriņam – 2. ceturksnī pieaugums par 2,3 % salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni. Privātā patēriņa pieaugums šī gada pirmajā pusē ir bijis lēnāks nekā pērn – lai arī gada pirmajā pusē salīdzinoši strauji ir augusi darba samaksa, tomēr nodarbinātības kāpums šogad ir krietni lēnāks nekā pagājušajā gadā.
Šogad 2. ceturksnī veikto investīciju apjoms bija par 1,8 % lielāks nekā pirms gada. Salīdzinoši lēnais investīciju pieaugums ir saistīts ar nogaidošo attieksmi saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka galvenajā Latvijas eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā – investīcijas gada griezumā pieaugušas par 32 procentiem.
Lēnāka nekā gaidīta izaugsme ES valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā ietekmē Latvijas eksporta rādītājus. Lai gan preču eksports gada laikā palielinājies par 3,5 %, tomēr pakalpojumu eksports 2. ceturksnī bija par 2,8 % mazāks nekā pirms gada. Kopumā preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī bija par 1,7 % lielāki nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Savukārt, preču un pakalpojumu importa apjomi šogad 2. ceturksnī bija par 2,3 % lielāki nekā pirms gada, kas bija straujākais importa apjomu pieaugums gada griezumā pēdējo piecu ceturkšņu laikā.
Nozaru griezumā lielākais devums IKP pieaugumā 2. ceturksnī bija būvniecības nozarei – kāpums gada griezumā par 15,8 %. Salīdzinoši strauji pieauguma tempi 2. ceturksnī bija vērojami sabiedrisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Savukārt, komercpakalpojumu nozarēs, kurām bijā vērā ņemams devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē iepriekšējos ceturkšņos, šogad 2. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī. Arī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi 2. ceturksnī praktiski saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī. Vienlaikus atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams stabils ražošanas apjomu kāpums, piemēram, kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Savukārt dažās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija nav tik iepriecinoša. AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana joprojām ļoti būtiski ietekmē metālu ražošanas nozari. Arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā produkcijas apjomi šogad būtiski atpaliek no pagājušā gada līmeņa. Tāpat ražošanas apjomu samazinājums šogad vērojams papīra ražošanā, dzērienu ražošanā.
Sagaidāms, ka arī gada nogalē lielāks devums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam. Vienlaikus Krievijas – Ukrainas konflikta rezultātā gan komersanti, gan patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, nepasliktinoties situācijai arējā vidē, Latvijas IKP pieauguma tempi šogad varētu būt 2,5 % robežās.
Vēl par tēmu:
Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālāk
