EM: Jārod ilgtermiņa risinājumi elektrības cenu kāpuma novēršanai un atbalstam mājokļa iegādei
Uzsākot darbu pie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu projekta 2018.-2020. gadam, Ekonomikas ministrijas prioritātes ir nepalielināt elektroenerģijas cenas patērētājiem, turpināt mājokļu galvojumu atbalsta programmu un stiprināt Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas enerģētikas un tautsaimniecības attīstības sektoru kapacitāti.
Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, nodrošinot, ka arī turpmākajos gados nepieaug OIK apmērs virs 26,79 euro/MWh, kā to paredz arī Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību.
Lai to nodrošinātu, nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2019. gadā 45,92 milj. euro un 2020. gadā – 100,93 milj. euro apmērā. Ja šāds risinājums netiks rasts, OIK elektroenerģijas gala patērētājiem 2019. gadā pieaugtu līdz 34,06 euro MWh un 2020. gadā – līdz 40,25 euro MWh, kas nozīmē, ka palielināsies OIK maksājums visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, kā arī tiks atņemts būtisks atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.
Atgādinām, ka aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām).
Lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties – vidēji gadā tie ir vien 2,5 milj. euro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai, bet arī izdevumiem par Uzturēšanas atļauju reģistra uzturēšanu un par bezprocenta obligāciju uzskaiti un norēķinu nodrošināšanu. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 4,6 milj. euro, 2019. gadā – 5,26 milj. euro un 2020. gadā – 5,99 milj. euro. Ar šo finansējumu izdotos nodrošināt, ka 2018. gadā atbalstu mājokļa iegādei saņems 4 060 ģimenes ar bērniem, 2019. gadā – 4 460 ģimenes un 2020. gadā – 4 900 ģimenes.
Vienlaikus diskusijās par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu projektu turpmākajiem trīs gadiem, Ekonomikas ministrijas vēl viena prioritāte ir stiprināt kapacitāti Konkurences padomē un Ekonomikas ministrijas enerģētikas un tautsaimniecības attīstības sektoros.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk