Elektrības cena pieaugs par 40 procentiem
Atvērtais elektrības tirgus mājsaimniecībām, vismaz sākotnēji, radīs problēmas un zaudējumus: par elektrību būs jāmaksā dārgāk un jāprot izburties cauri elektrības tirgotāju piedāvājumiem.
Vairāk nekā pusei mājsaimniecību elektrības tirgus atvēršana nozīmē elektrības cenu kāpumu par aptuveni 40 procentiem.
Sākot ar 1. aprīli, aptuveni 850 000 Latvenergo klientu, kuri šobrīd par elektrību maksā pēc starta tarifa vai pamata tarifa, nonāks brīvajā elektrības tirgū ar visām no tā izrietošajām sekām – nepieciešamību pirkt elektrību par tirgus cenu, nevis maksāt par to pēc regulēta tarifa kā pašlaik. Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka vairākkārt uzsver brīvā tirgus ieguvumus – iespēja brīvi izvēlēties tirgotāju un saņemt savām vajadzībām atbilstošāko un izdevīgāko piedāvājumu, elastīga pieeja līgumam.
Taču diez vai par ieguvumu var nosaukt elektrības cenu kāpumu, ar ko jārēķinās visām mājsaimniecībām. Pēc EM prognozēm, par aprīlī izmantoto elektrību varētu būt jāmaksā par 7 līdz 12% vairāk tiem, kas lieto pamata tarifu. Savukārt par starta tarifa lietotājiem, lai gan tādu, pēc Latvenergo 2012. gada aplēsēm, ir 55 procenti no mājsaimniecību klientiem, amatpersonas izvairās runāt. Viņiem elektrības rēķins ar rāvienu pieaugs par 38%. R. Šņuka gan pieļāva, ka, elektrības tirgum attīstoties, ilgtermiņā elektrības cena varētu samazināties. Pagaidām gan tās ir tikai amatpersonu cerības.
Lielas diferenciācijas nebūs
Par to, ka elektrības tirgū līdz cenu ietekmējošai konkurencei varētu būt ilgi jāgaida, liecina visai vājā elektrības tirgotāju uzņēmēju interese startēt ar piedāvājumu mājsaimniecībām. Šobrīd tikai trīs komersanti Latvenergo, BCG Riga un
SIA Baltcom TV – ir noslēguši attiecīgu līgumu ar Sadales tīkliem. Šā uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons atklāja, ka vēl divi komersanti ir izteikusi šādu vēlmi, tāpēc, iespējams, pirms 1. aprīļa mājsaimniecībām būs iespēja izvēlēties starp pieciem dažādiem tirgotājiem.
Elektrības gala cenas analīze gan liecina, ka aptuveni divas trešdaļas no cenas veido elektrības tirgotāja neietekmējamās izmaksas – PVN, obligātā iepirkuma komponente (OIK), tīkla tarifi. Līdz ar to tirgotāja iespējas variēt ar cenu nav visai lielas.
No trim potenciālajiem elektrības tirgotājiem tikai Baltcom TV ir izteicis skaidru piedāvājumu – uzņēmums par fiksētu cenu pārdod elektrību komplektā ar saviem pakalpojumiem. Latvenergo savu piedāvājumu, iespējams, paziņos šodien, savukārt BCG Riga mājsaimniecībām, kuras interesējas par elektrības cenu pēc 1. aprīļa, precīzu atbildi sola tikai marta otrajā pusē. Visticamāk, potenciālie elektrības pārdevēji gaida lielākā elektroenerģijas uzņēmuma Latvijā – Latvenergo – paziņojumu mājsaimniecībām, un tikai tad pārējie nāks klajā ar saviem tarifiem.
Tomēr Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins Neatkarīgajai atzina, ka jau tagad klientu interese par uzņēmuma piedāvājumu ir liela. «Interesentu skaits, kas mums zvana, raksta vai interesējas klātienē, ir mērāms tūkstošos, kaut gan šobrīd mūsu piedāvājums ir pieejams tikai Baltcom abonentiem un ar ierobežotu elektrības patēriņu. Noslēgto līgumu skaits par elektrības piegādi komplektā ar elektroenerģiju katru mēnesi dubultojas,» sacīja G. Kiršteins.
Igaunijas elektrības tirgotāja a/s Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit šobrīd pārdod elektrību uzņēmumiem, bet ar piedāvājumu mājsaimniecībām pagaidām nesteidzas. Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers Neatkarīgajai to skaidro gan ar pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības problēmām, gan ar EM «nesamērīgajām prasībām tirgotājiem».
Kā rīkoties atvērta tirgus apstākļos?
I. Pētersons piemērotākā elektrības piedāvājuma atlasi salīdzina ar mobilā operatora izvēli. Lai izvēlētos tirgotāju, kas turpmāk piegādās elektrību, jāsalīdzina šo tirgotāju piedāvājumi.
«Pievērsiet uzmanību, kādas norēķinu iespējas piedāvā katrs tirgotājs. Tirgotāji savā starpā konkurēs ar klientu apkalpošanu, tādēļ izvērtējiet, cik lielas rūpes tie jums velta,» uzsvēra I. Pētersons.
Kad piemērotākais piedāvājums izvēlēts, ar tirgotāju būs jānoslēdz līgums. Ja tas tiks izdarīts līdz 15. datumam, tad tirgotājs elektrību piegādās, sākot ar nākamā mēneša 1. datumu. Šis princips būs spēkā arī turpmāk, pēc 1. aprīļa.
I. Pētersons uzsver, ka pat tādā gadījumā, ja iedzīvotāji nebūs paspējuši izdarīt izvēli, viņi bez elektrības nepaliks. To mājsaimniecībām piegādās pašreizējais elektrības piegādātājs universālā pakalpojuma ietvaros. Šā pakalpojuma būtība – elektrība par fiksētu cenu, kas nemainīsies gadu. Šiem klientiem pat līgums nebūs jāpārslēdz. Jautājums, kāpēc tad mājsaimniecībām būtu jāpēta un jāanalizē tirgotāju piedāvājumi, jāizdara izvēle, jāslēdz jauns elektrības piegādes līgums, ja jau visiem tāpat būs iespēja saņemt elektrību par noteiktu cenu? Tāpēc, ka universālajā pakalpojumā, visticamāk, elektrība būs dārgāka nekā aktīvajos plānos.
Igauņu izvēles
Igaunijas mājsaimniecības elektrību brīvajā tirgū pērk jau gadu. Saskaņā ar Enefit pētījumu, 2013. gada beigās 93% Igaunijas mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tika iegādāta atvērtajā tirgū, bet 7% kā universāls pakalpojums. Starp atvērtā tirgus piedāvājumiem Igaunijā pieprasītākie ir fiksētās cenas līgumi, kurus ir izvēlējušies 73% klientu. Visticamāk, Latvijā pirmajā gadā pēc elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām situācija varētu būt līdzīga.
***
Brīvais elektrības tirgus mājsaimniecībām
Pasīvais
Par elektrības tirgotāju piedāvājumiem neinteresējas un nekādu izvēli neveic
Šāda mājsaimniecība elektroenerģiju saņem no esošā tirgotāja universālā pakalpojuma ietvaros par tirgotāja noteikto cenu
Universālā pakalpojuma nosacījumi – terminēts 12 mēnešu tirdzniecības līgums, kurā elektrības cena fiksēta visu līguma darbības laiku
Mājsaimniecībai ir tiesības šo līgumu izbeigt pirms tā darbības beigām bez līguma laušanas maksas
Maksa par šo pakalpojumu, iespējams, būs augstāka, nekā izvēloties aktīvā tirgus piedāvājumu
*
Aktīvais
Salīdzina tirgotāju piedāvājumus un veic izvēli
Līgums ar jauno tirgotāju jānoslēdz līdz mēneša 15. datumam
Tad jaunais tirgotājs būs atbildīgs par elektroenerģijas piegādi no nākamā mēneša 1. datuma
Tirgotāju teorētiski varēs mainīt ik mēnesi, taču jārēķinās, ka līgumos varētu būt ietverta soda nauda par līguma laušanu pirms termiņa
Izvērtējot savus elektrības lietošanas paradumus, aktīvā tirgus piedāvājums varētu būt izdevīgāks nekā universālais pakalpojums
*elektrības tirgus lietotājs
***
Elektrības cena, eirocenti/kWh
Latvenergo Starta tarifs
(55% no mājsaimniecību klientiem*)
PVN 2,02
Elektrības cena 1,3
OIK 2,69
Tīkla pakalpojumi 5,63
Gala cena mājsaimniecībai 11,64
Latvenergo Pamata tarifs
PVN 2,63
Elektrības cena 4,2
OIK 2,69
Tīkla pakalpojumi 5,63
Gala cena mājsaimniecībai 15,15
Iespējamā cena 1. aprīlī
PVN 2,79
Elektrības cena 4,97
OIK 2,69
Tīkla pakalpojumi 5,63
Gala cena mājsaimniecībai 16,08
*Latvenergo dati 2012. gadā
Avots:EM
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk