• Tweet

Latvijā tuvāko trīs gadu laikā elektrība varētu sadārdzināties par trešdaļu, savukārt 2020. gadā tā varētu maksāt pat pusotru reizi dārgāk nekā tagad, pat neskatoties uz to, ka Latvijai pietiks jaudas, lai uz vietas spētu saražot nepieciešamo elektrības daudzumu, un šajā tirgū valdīs brīva konkurence.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cenas sadārdzināšanos lielākoties izraisīs obligātās iepirkuma komponentes pieaugums, ņemot vērā izsniegto atļauju daudzumu. Ekonomikas ministrija (EM) aprēķinājusi, ka līdz 2015. gadam obligātā iepirkuma komponente palielināsies 2,3 reizes, bet 2020. gadā – 3,6 reizes, sasniedzot 4,5 santīmus par kilovatstundu. Pērn par katru zaļi iegūtu kilovatstundu bija jāpiemaksā 1,2 santīmi, šogad, kā aprēķinājis Latvenergo, – 1,9 santīmi.

Brīvā tirgus gaidās

2015. gadā, pēc EM prognozēm, mājsaimniecībām maksa par elektrību var pieaugt pat par trešdaļu, salīdzinot ar 2012. gadu, ja netiks mainīta līdzšinējā obligātās iepirkuma komponentes noteikšanas sistēma.

«Elektrības cena kāps pat neatkarīgi no pasākumiem, kas tiks veikti Latvijā, jo elektrība sadārdzinās visā pasaulē,»

Neatkarīgajai uzsvēra Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands, piebilstot, ka šogad mājsaimniecībām par elektrības cenu kāpumu nav jāraizējas, jo ar 1. septembri elektroenerģijas tirgus tiek atvērts pilnībā, kas ļaušot katram izvēlēties piemērotāko piedāvājumu.

«Latvijas mājsaimniecībām regulētajā tarifā iekļautā elektrības cena šobrīd ir ļoti līdzīga biržas cenai, līdz ar to ievērojamas izmaiņas arī pēc tirgus pilnīgas atvēršanas nav gaidāmas. Nekādu būtisku satricinājumu nepiedzīvoja arī Igaunija, kura savu elektrības tirgu pilnībā atvēra 1. janvārī, kaut gan Igaunijā regulētais tarifs bija krietni zemāks nekā Latvijā,» sacīja D. Merirands.

Sākot ar 1. septembri, ikvienai mājsaimniecībai būs jāizvēlas elektrības piegādātājs, līguma termiņš, kā arī tas, vai maksāt fiksētu vai mainīgu cenu.

«Tā kā Latvijā mājsaimniecību vidējais patēriņš ir 200 līdz 250 kilovatstundas mēnesī, diez vai tām būtu racionāli izvēlēties piedāvājumu, kurā likme mainās divas reizes dienā,» skaidroja D. Merirands.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvenergo sniegtā informācija par mājsaimniecību vidējo elektrības patēriņu, 2011. gadā ieviešot dalīto tarifu, bija krietni savādāka – puse mājsaimniecību vidēji mēnesī lietojot ne vairāk kā 100 kWh, un tikai 22% izmantojot vairāk nekā 200 kWh mēnesī.

Turklāt lielākajai daļai iedzīvotāju Latvenergo dalītā tarifa ieviešana bija neizprotama, tāpēc jāšaubās, vai visas mājsaimniecības jau ar 1. septembri spēs objektīvi novērtēt elektrības tirgus iespējas.

«Skatoties uz Ziemeļeiropas valstu pieredzi, redzam, ka nevienā valstī nav bijis tā, ka ar tirgus atvēršanu jau pirmajā dienā visas mājsaimniecības kļūtu par aktīviem atvērtā tirgus dalībniekiem. Zviedrijā un Somijā pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību brīvajā tirgū pirka aptuveni 20% mājsaimniecību. Nedomāju, ka Latvijā situācija būs kardināli pretēja. Iedzīvotāji varēs palikt pie tā sauktās pēdējās garantētās piegādes, bet nav teikts, ka par tādu pašu cenu. Tā varētu būt arī augstāka,» skaidroja D. Merirands.

Lai atvieglotu mājsaimniecībām iekļaušanos brīvā elektrības tirgū, EM rosinās likuma izmaiņas, kas uzliks par pienākumu visiem elektrības piegādātājiem izstrādāt vienkāršu un saprotamu piedāvājumu mājsaimniecībām, lai tās varētu neraizēties par zemūdens akmeņiem un salīdzināt dažādos piedāvājumus.

Bažas par konkurētspēju

EM norāda, ka elektrības cenu pieaugums būtiski ietekmēs lielo uzņēmumu, jo īpaši tādu energoietilpīgo uzņēmumu kā Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas finieris, konkurētspēju, jo uzņēmumi nevarēs attiecīgi palielināt produkcijas cenas, lai nezaudētu tirgu. Tādējādi uzņēmumi zaudēs peļņu, kas var novest līdz uzņēmumu maksātnespējai un ievērojama skaita darbavietu likvidācijai.

Iesaka mainīt atbalsta sistēmu

EM vakar arī valdību iepazīstināja ar informāciju par iespējamo elektroenerģijas cenu pieaugumu un iespējamiem priekšlikumiem, kā to ierobežot. Tā kā EM uzskata, ka elektrības sadārdzināšanos lielā mērā radīs pašreizējie obligātā iepirkuma sistēmas noteikumi, EM iesaka tos mainīt. Sistēma patlaban paredz obligātu koģenerācijas stacijās ar gāzi saražotās un atjaunojamās enerģijas projektos saražotās elektrības iegādi par noteiktu cenu, kas pārsniedz tirgus cenas līmeni. Šīs izmaksas obligātā iepirkuma komponentes veidā sedz visi patērētāji. D. Pavļuts gan pieļāva, ka sistēmas mainīšana varētu izsaukt milzīgu brēku, tomēr sabiedrības intereses prasot, lai tā tiktu pārskatīta.

Valdība uzdeva EM kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministriju līdz 1. aprīlim iesniegt Ministru kabinetā cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.

***

Elektrības vidējās cenas pieauguma prognoze, bez PVN, Ls/mWh

2012. gads 2020. gads Iespējamās izmaiņas

Lielie patērētāji 58,94 102 +73

Mazie un vidējie uzņēmumi 76,53 126 +65

Mājsaimniecības 88 135 +53

*

Elektrības vidējā cena mājsaimniecībām (bez PVN), Ls/mWh

2010 2011 2012 2013* 2014* 2015* 2016* 2017* 2018* 2019* 2020*

68 88 88 91 100 106 117 122 128 136 135

* prognoze

Avots: EM, Latvenergo, Neatkarīgā

***

Elektrības cena industriāliem klientiem 2012. gadā, eiro/mWh

Apvienotā Karaliste 96,7

Slovākija 94,5

Itālija 93,2

Latvija 78

Polija 78

Ungārija 73,5

Turcija 64,4

Grieķija 59,7

Spānija 55,9

Bulgārija 50,3

Avots: EM

***

Elektroenerģijas cenas salīdzinājums mājsaimniecībām 2012. gadā bez PVN, eiro/mWh

Somija 159

Zviedrija 177

Igaunija 93

Latvija 107

Lietuva 107

Dānija 265

Lielbritānija 174

Īrija 217

Nīderlande 97

Beļģija 192

Luksemburga 178

Vācija 239

Polija 123

Čehija 193

Slovākija 162

Austrija 185

Ungārija 129

Rumānija 80

Slovēnija 146

Bulgārija 71

Francija 137

Itālija 173

Spānija 174

Portugāle 183

Grieķija 109

Malta 190

Kipra 241

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

---