Ekspremjers: Ar negatīvu fiskālo telpu budžeta veidošanā saskaramies katru gadu
Valsts budžeta fiskālā telpa vienmēr ir bijusi negatīva, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Saeimas deputāts, ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš norādīja, ka nekad nav bijis budžets, kur stāv fiskālā telpa, kur var nākt jaunie politiskie spēki un likt iekšā savus solījumus. “Situācija vienmēr ir bijuši saspringta […]. Tāpēc tas nav nekāds brīnums. Brīnums būtu, ja kādus no tiem nereālajiem solījumiem varētu pildīt,” izteicās Kučinskis.
Bijušas premjers skaidroja, ka budžeta veidošana vienmēr ir sastāvējusi no vairākiem etapiem, proti, vispirms FM pasaka, ka “nekādas fiskālās telpas nav”, pēc tam “tiek meklēts un kaut kas arī atrasts”. Tālāk seko budžeta pieprasījumi no ministrijām, kas var sasniegt miljardu eiro, bet beigās vienalga budžets tiek pieņemts saprāta robežās.
“Šobrīd ir pirmais etaps, un FM, kā vienmēr pasaka:”Zēni, esiet ļoti uzmanīgi, mums nav brīvās vietas, kur kaut ko likt iekšā!”,,” piebilda premjers.
Kā ziņots, šajā un nākamajos divos gados vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas, pieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, ir mazāka nekā pieļaujamā bilance. Tas nozīmē, ka fiskālā telpa ir negatīva. 2019. gadā tās indikatīvais apmērs ir 34 miljoni eiro.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma noteikumiem valdībai ir jāpieņem lēmumi par atbilstošiem ieņēmumu vai izdevumu pasākumiem, lai šo iztrūkumu likvidētu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk