Ekspluatācijā nenodotajiem objektiem Rīgā sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu. Lai izvairītos no paaugstinātās nodokļa likmes, pašvaldība aicina izvērtēt būvprojekta realizācijas pakāpi un iespēju nodot būvdarbus ekspluatācijā. Gadījumā, ja būvprojektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti un vēl ir paredzēti – pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, savukārt, ja būvniecība nav sākusies un nav plānota – būvatļauja jāanulē.
Rīgas pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 15 tūkstoši būvniecības lietu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums no būvatļaujas izsniegšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Bet tām būvatļaujām, kurās maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš nebija norādīts, astoņu gadu termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas nozīmē, ka šīm būvatļaujām maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš beidzās 2022. gada 1. oktobrī.
Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būvniecības darbi var tikt atcelti, apturēti, kā arī ieilgt, pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas pārbaudīt būvatļaujās norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Jo gadījumos, ja būvniecība norādītajā termiņā nav pabeigta, pašvaldībai saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir tiesības ar nākamo mēnesi piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no būves vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.
Pašvaldības būvinspektori iespēju robežās veic būvniecības lietu kontroli, tomēr iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti paši izrādīt iniciatīvu par savu objektu vēl pirms īpašums tiek aplikts ar paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli. Pērn tika apzināti 2154 objekti, kuriem bija beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums. Pēc brīdinājuma saņemšanas 1050 objekti tika nodoti ekspluatācijā vai būvatļaujas tika anulētas. 836 objektu īpašnieki sāka būvniecības lietu sakārtošanu vai pārreģistrāciju, savukārt 268 objektiem tika piemērots paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis.
Būvatļaujas, kurām ir beidzies maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tiek konstatētas dažādiem objektiem – privātmājām, dzīvokļiem, sabiedriskas nozīmes ēkām, kafejnīcām u.c. Populārākais objekts ir bēniņi, kuros izveidotas telpu grupas un dzīvokļi, bet kuri faktiski nav nodoti ekspluatācijā. Visbiežāk būvatļauja šiem objektiem izsniegta pirms vairāk kā 10 gadiem, un, mainoties īpašniekiem, jaunie nav informēti, ka objektā ir aktīva būvniecības lieta.
Ja būvdarbi atbilstoši būvprojektam ir noslēgušies, pašvaldība aicina būvobjektu nodot ekspluatācijā, savukārt, ja būvniecība nav notikusi, būvatļauja jāanulē. Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir beidzies, bet būvniecība vēl ir paredzēta, pašvaldība aicina to pagarināt, iesniegumam pievienojot Ēku būvnoteikumos 97. punktā norādītos dokumentus. Šādā gadījumā pašvaldība būvatļaujas termiņu pagarinās uz apdrošināšanas polisē norādīto laiku. Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vēl nav iestājies, tad nepieciešamības gadījumā tā savlaicīgi jāpagarina.
Pirms paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas, pašvaldība pārbauda, vai būvniecības lietā ir virzība, vai objektam nav mainījies īpašnieks, kā arī pēc nepieciešamības veic būvobjektu pārbaudi klātienē. Ja īpašnieks nav mainījies un būvniecības lietā ilgstoši nav virzības, ar nākamo mēnesi pēc pašvaldības atzīmes sistēmā objektam tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja personas ir aktīvas un ieinteresētas būvniecības lietu sakārtot, pašvaldība nāk pretī un paaugstināto nodokļa likmi nepiemēro.
Ja objektu īpašnieki ignorēs pašvaldības prasības, pašvaldība izmantos tiesības aizliegt būves ekspluatāciju, jo saskaņā ar Būvniecības likumu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā un ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Būvniecības noteikumu pārkāpšana, t. sk. būves, tās daļas vai telpu grupas izmantošana pirms nodošanas ekspluatācijā ir administratīvs pārkāpums, par ko attiecīgā persona saucama pie administratīvās atbildības.
Iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, kuriem ir vai tuvojas beigām būvatļaujas maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, aicināti sazināties ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk