Eksperts: pēc četrām paaudzēm mūsu var nebūt
Jau sen demogrāfi sit trauksmes bungas, ka Latvijas iedzīvotāju skaits dramatiski sarūk. Diemžēl arī mūža ilguma un daudzu citu rādītāju ziņā Latvijai nav ar ko lepoties. Kāpēc tā ir un ko darīt – atbildes uz šiem jautājumiem diskusijā mēģināja rast Latvijas Universitātes un citi zinātnieki.
Maksimālā cilvēku vecuma atšķirība starp dažādām Eiropas valstīm sasniedz pat 20 gadus. Priekšgalā ir Ziemeļeiropas valstis, bet Latvija turas kaut kur pa vidu. Lai gan Somijas piemērs rāda – varēja būt arī citādi. Somijai un Latvijai šie rādītāji pagājušā gadsimta 70. gados bija ļoti līdzīgi, bet tad mūsu ziemeļu
kaimiņi strauji izrāvās un nu ir krietni pārsnieguši 80 gadu atzīmi, kamēr mūsu valstī mūža garums iestrēdzis ap 70 gadu robežu.
«Arī sieviešu un vīriešu vecuma starpības ziņā nevaram lepoties – tā sasniedz 10 līdz 12 gadus, kamēr citviet tie ir trīs līdz pieci gadi. Tāpat veselīgi nodzīvoto gadu tabulā neesam glaimojošā vietā, kam par iemeslu ir gan sociālekonomiskie apstākļi, gan vides, medicīniskie un bioloģiskie faktori,» uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes un vadības statistikas un demogrāfijas katedras profesors Juris Krūmiņš.
Profesors Ekonomikas un vadības fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš, runājot par satraucošo tautas izmiršanas problēmu, atgādina, ka vēl pirms 25 gadiem tā nebija: «80. gadu beigās dzimstība bija diezgan lielos plusos. Salīdzinājumam: 1986./1987. gadā dzimušo skaits bija 42 000, 2011. – 18 000.» 90. gados situācija pavērsās uz slikto pusi – saruka dzimstība, palielinājās mirstība un mūža garums samazinājās. Tam bija pietiekami daudz iemeslu: spriedze sabiedrībā, bankas bankrotēja, haoss ekonomikā. Iedzīvotāju skaita kritumu ietekmēja arī Padomju armijas vīru un viņu ģimeņu aizbraukšana (vienā gadā vien 54 000). «Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā,» brīdina P. Zvidriņš, piebilstot, ka cilvēku skaits sarūk ne tikai dabiskās atražošanās nepietiekamības, bet arī migrācijas dēļ. «Lielāko deficītu rada emigrācija. Tā ir kļuvusi par mūsu valsts galveno demogrāfisko, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu,» secina profesors.
Skarbus vārdus Latvijas valdībai par demogrāfijas problēmu nerisināšanu velta Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. «Nepiekrītu tam, ka šajā jomā neko nevar darīt. To rāda skaitļi: Islandē (vienai sievietei vidēji dzimst 2,2 bērni), Īrijā (2,1), Norvēģijā (2,0). Pat Igaunijā šis rādītājs ir 1,6. Šīs valstis ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi risina minētās problēmas. Piemēram, Igaunijas valdība ik gadus iegulda lielas summas, lai atbalstītu ģimenes: visiem ir pieejams bērnudārzs, visiem skolēniem ir brīvpusdienas, māmiņu algām griesti nav noteikti, bērnu pabalsti ir cilvēka cienīgi. Mēs ar savu nodokļu sistēmu esam izmanījušies sodīt jaunās ģimenes – it īpaši tās, kurās ir trīs četri un vairāk bērnu. Mums tikai liek paciesties – kad būšot lieka nauda, tad arī ko došot. Nedrīkst gaidīt ne mirkli, arī taupīt nedrīkst, citādi būs par vēlu,» sašutis ir I. Mežs, atgādinot, ka Igaunijā pat konstitūcijā rakstīts, ka valsts uzdevums ir nodrošināt nākotnē igauņu nācijas un kultūras saglabāšanu. Kāda tad ir mūsu valsts sūtība? Viņa aprēķini rāda – ja valdība neko nedarīs šajā lietā, Latvijas iedzīvotāju skaits pēc četrām paaudzēm būs labi ja 0,5 miljoni.
Viņam pievienojas arī P. Zvidriņš. Viņš aicina iedzīvotājus aktīvāk bombardēt valdību par nepieciešamību aktīvāk risināt demogrāfiskās problēmas. «Arī Demogrāfisko lietu padome ar premjeru priekšgalā šiem jautājumiem nav nopietni pievērsusies. Pagaidām tā ir izskatījusi neauglības un reproduktīvās veselības jautājumus, kas ir krietni par maz, lai uzlabotu situāciju,» atzīst profesors.
***
Demogrāfija – valdības prioritāte?
88% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdība par savu prioritāti nav izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu
5% iedzīvotāju uzskata, ka valdība par savu prioritāti ir izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu
7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā
Avots: TNS Latvia/LNT aptauja
***
Iedzīvotāju skaits 2 067 887
Kopš1987. gada par 309 000 iedzīvotājiem mazāk
– 190 000 izceļojuši
– Darbspējīgo skaits sarucis par 12,3%
– 10 gadu laikā bērnu vecumā līdz 14 gadiem ir par 32% mazāk
– Vienīgais iedzīvotāju skaita kāpums Pierīgā 3,2%
– Vismazākais vīriešu īpatsvars: Cēsu novadā 44,9%
Vislielākais vīriešu īpatsvars: Burtnieku novadā 52,2% un Aknīstē 50,6%
– Vīriešu īpatsvars 2000. gadā 46,1%, 2011. gadā 45,8%
– Vislielākais novads: Ogres 36 173 cilvēki
Mazākais: Baltinavas 1178
– Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums Latgalē 21%, Vidzemē 19%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments iedibina ordeni par nopelniem Eiropas labā
Atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, Eiropas Parlaments iedibina Eiropas Nopelnu ordeni, pirmo šāda veida Eiropas apbalvojumu. Gatavojoties Šūmana deklarācijas — Eiropas vienotības...
Lasīt tālākRīga aicina svinēt Māmiņdienu ar koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu
Svētdien, 11. maijā, ar sirsnīgiem koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu Rīgā atzīmēs Mātes dienu. Mātes dienas festivāls “Hanzas peronā” un svētki apkaimēs Šogad...
Lasīt tālākKatra otrā mamma Latvijā sev velta mazāk nekā vienu stundu dienā
Ikdiena kļūst arvien straujāka un laika, ko veltīt sev ārpus darba un ģimenes pienākumiem kļūst arvien mazāk, īpaši mammām. Modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” veiktā...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālāk