Eksperts: Latvijai vairāk jādomā par Ķīnas tūristu un studentu iesaistīšanu

Latvijai nevajadzētu visas cerības likt uz Ķīnas tranzīta kravām, tā vietā vairāk jādomā par tūristu un studentu iesaistīšanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns.
„Ķīna pašlaik palielina savu ietekmi, tā ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, un ar Ķīnu ir jāsadarbojas, bet jābūt arī piesardzīgiem. Ķīnas tranzīta kravas dzelzceļa pārvadājumos neaizstās Krievijas kravas, un Latvijai būtu vairāk jādomā par savu zināšanu un kultūras pārdošanu, piesaistot tūristus un studentus no Ķīnas,” uzskata Andžāns.
Tāpat viņš norāda, ka Latvijai ir liels potenciāls izglītības eksporta jomā un arī tūrisma jomā, jo ķīniešiem ļoti interesē zaļas lietas, neskartā daba, un uz to būtu jāstrādā.
Kā ziņots iepriekš, Rīgā pirms nepilna gada sagaidīts pirmais Latvijas un Ķīnas organizētais testa vilciens. Konteinervilciens Latvijā ieradās no Ķīnas pilsētas Jivu, šķērsojot Ķīnas-Krievijas robežu pie Zabaikaļskas Krievijā. Vilciens veda tekstilizstrādājumus, santehniku un sadzīves preces.
Janvārī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) intervijā LTV izteicās, ka nākamo vilcienu varētu sagaidīt februārī. Bet marta sākumā viņš minēja, ka nākamais vilciens no Ķīnas uz Latviju varētu izbraukt marta beigās.
Taču otrais konteineru vilciens no Ķīnas sagaidīts oktobrī. Lai gan amatpersonas uzsver tā potenciālos ieguvumus, tagad tās savos solījumos par pārvadājumu regularitāti ir krietni skopākas.
Foto:igorovsyannykov/ https://pixabay.com/en/users/igorovsyannykov-6222956/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk