• Tweet

Valdības nespēja risināt energokrīzi vedīs cilvēkus ielās, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja akciju sabiedrības “Gaso” gāzapgādes drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš.

“Ar izbrīnu vēroju, kā pirms Jaungada vairākas valdības sēdes tika veltītas jautājumam, kā vērt vaļā krogus. Tagad valdības sēdes tiek veltītas tam, lai brīnītos, kā mēs varējām sasniegt trīs tūkstošus Covid-19 inficēto diennaktī. Tajā pašā laikā niecīga uzmanība tiek veltīta enerģētikas krīzei, straujajam cenu kāpumam gāzei, degvielai, siltumam, elektrībai,” sacīja Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, šī krīze skar milzīgu skaitu uzņēmēju un privātpersonu, jo īpaši maznodrošinātos: “Neizskatās, ka valdībā kāds ļoti aktīvi spriestu par to, kā rīkoties, lai šīs krīzes dēļ neiznīktu mazais un vidējais bizness. No daudzām pusēm prominenti teicēji mums mēģina iegalvot, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana energoresursiem juridiskām personām neko nedos. Ja tas ir tā, tad lai šie teicēji novelk savus glaunos dārgos uzvalkus, baltos kreklus, dārgās kurpes, lai viņi uzvelk džinsus un kedas, lai dodas ielās un atver kaut vai mazu veikaliņu, lai pamēģina ar to naudas masu, kuru varbūt izdosies ietirgot, nomaksāt elektrības un pārējos rēķinus. Problēma ir ienākošās naudas masā, jo mūsu valstī ir problēmas ar cilvēku skaitu. Trūkst cilvēku. Nav arī tūristu. Nav jau kam iet uz šiem veikaliņiem. Elektrības, gāzes un degvielas cenas šobrīd ir sasniegušas augstāko ciparu vēsturē. Šobrīd alternatīvie enerģijas iegūšanas veidi – ūdens, vējš un saule – ir kļuvuši konkurētspējīgi. Šis ir tas brīdis, kad ir kardināli un krasi jāpieņem lēmums par OIK likvidēšanu. Tā vietā mēs Latvijā hidroelektrostaciju kaskādēs ražojam cenu ziņā konkurētspējīgu elektrību un to ar peļņu notirgojam biržā, tad liekam cilvēkiem par augstajām biržas cenām pirkt šo elektrību un vēl kā nodokli pāri tam visam uzliekam slēpto nodokli – OIK, kas iekļauts elektrības cenā. Vai tad tas nav absurds? Kur šeit loģika?”

Pēc viņa teiktā, to, lai mazinātu inflāciju, nav cita ceļa kā samazināt PVN energoresursiem, proti, elektrībai, gāzei, degvielai, un atteikties no OIK.

“Trūkst gribasspēka. Visus politiskos spēkus pārņēmušas bailes, jo tuvojas taču vēlēšanas. Ja Latvijas Bankas prezidents tautai var atļauties teikt, ka PVN samazināšana energoresursiem dos labumu pilnīgi visiem, ieskaitot bagātākos energoresursu lietotājus, tad es to uzskatu par pilnīgu analfabētismu. Enerģētikas krīzes laikā sākt dalīt cilvēkus bagātos un nabagos ir nepieņemami. Kovida sērga nešķiro – bagāts vai nabags esi. “Maxima” traģēdija taču arī nešķiroja bagātos un nabagos. Krīzes savus upurus nedala bagātos un nabagos. Bagātiem ir jārada jaunas darba vietas un ir jādod iespējas cilvēkiem nopelnīt. Svarīga ir nauda masa, kura ir katra cilvēka maciņā. Nesen man piezvanīja viens mans labs paziņa, kuram ir ģimene ar diviem bērniem, un saka – vari iedomāties, saņēmu elektrības rēķinu par 70 m2 ģimenes mājiņu, kura ziemā tiek apsildīta ar elektrību – rēķins 680 eiro. Paldies dievam, viņi izdzīvos, jo strādā labi atalgotu darbu. Bet šādas cenas taču ir absurdas. Un tad vēl uzrodas tādi, kuri māca: ja es tos rēķinus nenomaksāšu, tad es būšu slikts uzņēmējs un man jāmācās labāk taisīt biznesu. Bet tās taču ir muļķības! Pareizāk ir meklēt risinājumu, kā mēs varētu kļūt konkurētspējīgāki! Paraudzīsimies taču uz to, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Polijā,” uzsvēra Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka viņam uz notiekošo ir žēl noraudzīties: “Ar bažām gadu februāri, kad cilvēki saņems rēķinus par janvāri. Tie, kuri vēro biržas indeksus enerģijas cenām, ir pamanījuši, ka biržas indeksi janvārī kļuvuši vairākas kārtas lielāki nekā decembrī un vēl lielāki nekā novembrī. Tas nozīmē, ka rēķini kļūs vēl lielāki februārī.”

“Ja šobrīd tarifs elektrībai, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis 2,6 reizes, tad arī cena gāzei augs gandrīz trīs un, iespējams, pat četras reizes. Tas stāsts ir neizbēgams. Tikai tādi cilvēki, kuriem nav sirds, attiecībā pret citiem cilvēkiem, savā valstī strādājošo mazo un vidējo biznesu, var tā rīkoties,” sacīja Lazdiņš.

“Ceru, ka tautas mierīgā noraudzīšanās notiekošajā beigsies februārī, martā saņemot jaunos rēķinus par apkuri, gāzi, elektrību. Baidos, ka tas noslēgsies ar protestiem,” sacīja eksperts, turpinot, ka energoresursu krīze parāda, ka valstī nav normālas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Vara nav spējīga pieņemt lēmumu kopumu, kas palīdzētu risināt situāciju lielam cilvēku skaitam.