Eksperti: Latvijai ir jābūt Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā
Pirmdien, 26. septembrī, norisinājās Finanšu ministrijas (FM) organizētā diskusija “Eirozona kā kodols Eiropas Savienībai: Latvijas iespējas un ierobežojumi”. Tajā kā eksperti piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Diskusiju vadīja A/S “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
“Eiropas Savienības valstu viedoklis par Ekonomikas un monetārās savienības tālāko integrāciju atšķiras, bet atšķirīgas ir tikai domas par taktiku, nevis stratēģiju un kopējo apņēmību veikta pārmaiņas. Stabila Eirozona ir garantija tam, ka ekonomiskajiem satricinājumiem būsim labāk sagatavoti kā jebkad,” diskusijā uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, runājot par Eirozonas nākotni, norādīja: “Situācija Eirozonā pēdējos gados ir būtiski mainījusies – ir uzlabota tās pārvaldība, veicināta ekonomikas un finanšu stabilitāte. Arī citu valstu, piemēram, Grieķijas krīze rāda, ka iniciatīvas, kas Eirozonā tiek veidotas, lai stiprinātu to pret finanšu šokiem, sekmīgi darbojas. Tomēr dalībvalstīm arī individuālā līmenī jābūt atbildīgām pret to īstenoto fiskālo un ekonomisko politiku, lai nodrošinātu stabilitāti.”
Tāpat diskusijas laikā finanšu ministre norādīja, ka Eirozonā šobrīd ir atrasta virkne risinājumu ekonomiskās pārvaldības efektivizēšanai un stabilizēšanai, tomēr arī turpmāk fiskālās savienības jautājumos ir jāvirzās uz tālāku integrāciju, lai sagatavotos ekonomikas izaicinājumiem.
Finanšu ministre uzsvēra, ka Latvija līdz šim ir skaidri atbalstījusi Eirozonas fiskālās kapacitātes veidošanu, vienlaikus uzsverot to, ka jebkuram izvēlētajam risinājumam ilgtermiņā ir jābūt fiskāli neitrālam.
Diskusijas turpinājumā finanšu ministre norādīja, ka ES primāri ir jāturpina būt nacionālu valstu savienībai, un Eirozonai jādarbojas pēc kopīgiem principiem un interesēm. Attiecīgi – Latvija nav gatava atdot nacionālā budžeta veidošanu ES līmenī, lai arī politiku kopīgošana un koordinēšana ir jāturpina.
Gan finanšu ministre, gan EK viceprezidents Valdis Dombrovskis bija vienisprātis, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā būtu Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā jeb tā sauktajā pirmā ātruma Eiropā ne tikai politiski, kā šobrīd, bet arī no ekonomisko iespēju viedokļa. Un tas ir ne tikai politiķu un institūciju, bet visas sabiedrības uzdevums kopumā.
Šī diskusija bija noslēgums FM rīkotajam diskusiju ciklam Rīgā un reģionos par to, kāda ES ekonomiskā pārvaldība nepieciešama Latvijai un ko maksā Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence ES.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Aptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālāk