Eksperti: Latvijai ir jābūt Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā

Pirmdien, 26. septembrī, norisinājās Finanšu ministrijas (FM) organizētā diskusija “Eirozona kā kodols Eiropas Savienībai: Latvijas iespējas un ierobežojumi”. Tajā kā eksperti piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Diskusiju vadīja A/S “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
“Eiropas Savienības valstu viedoklis par Ekonomikas un monetārās savienības tālāko integrāciju atšķiras, bet atšķirīgas ir tikai domas par taktiku, nevis stratēģiju un kopējo apņēmību veikta pārmaiņas. Stabila Eirozona ir garantija tam, ka ekonomiskajiem satricinājumiem būsim labāk sagatavoti kā jebkad,” diskusijā uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, runājot par Eirozonas nākotni, norādīja: “Situācija Eirozonā pēdējos gados ir būtiski mainījusies – ir uzlabota tās pārvaldība, veicināta ekonomikas un finanšu stabilitāte. Arī citu valstu, piemēram, Grieķijas krīze rāda, ka iniciatīvas, kas Eirozonā tiek veidotas, lai stiprinātu to pret finanšu šokiem, sekmīgi darbojas. Tomēr dalībvalstīm arī individuālā līmenī jābūt atbildīgām pret to īstenoto fiskālo un ekonomisko politiku, lai nodrošinātu stabilitāti.”
Tāpat diskusijas laikā finanšu ministre norādīja, ka Eirozonā šobrīd ir atrasta virkne risinājumu ekonomiskās pārvaldības efektivizēšanai un stabilizēšanai, tomēr arī turpmāk fiskālās savienības jautājumos ir jāvirzās uz tālāku integrāciju, lai sagatavotos ekonomikas izaicinājumiem.
Finanšu ministre uzsvēra, ka Latvija līdz šim ir skaidri atbalstījusi Eirozonas fiskālās kapacitātes veidošanu, vienlaikus uzsverot to, ka jebkuram izvēlētajam risinājumam ilgtermiņā ir jābūt fiskāli neitrālam.
Diskusijas turpinājumā finanšu ministre norādīja, ka ES primāri ir jāturpina būt nacionālu valstu savienībai, un Eirozonai jādarbojas pēc kopīgiem principiem un interesēm. Attiecīgi – Latvija nav gatava atdot nacionālā budžeta veidošanu ES līmenī, lai arī politiku kopīgošana un koordinēšana ir jāturpina.
Gan finanšu ministre, gan EK viceprezidents Valdis Dombrovskis bija vienisprātis, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā būtu Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā jeb tā sauktajā pirmā ātruma Eiropā ne tikai politiski, kā šobrīd, bet arī no ekonomisko iespēju viedokļa. Un tas ir ne tikai politiķu un institūciju, bet visas sabiedrības uzdevums kopumā.
Šī diskusija bija noslēgums FM rīkotajam diskusiju ciklam Rīgā un reģionos par to, kāda ES ekonomiskā pārvaldība nepieciešama Latvijai un ko maksā Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence ES.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālāk