Eksperti: Izaugsme turpinās, tomēr Latvija nav imūna pret eiro zonas problēmām
Latvijā 2011.gada 4.ceturksnī bija visspēcīgākais ekonomikas pieaugums Eiropas Savienībā. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5% gada laikā, apsteidzot gan Lietuvu (4.4%), gan Igauniju (4%).
Tā secināts jaunākajā Swedbank mēneša apskatā.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna par galvenajiem apskata secinājumiem norāda: “Lai arī ekonomikas izaugsme palēninājās, optimisms 2011.gada 4.ceturksnī bijis samērā spēcīgs. Mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies pret iepriekšējo ceturksni, bet būvniecības izlaide un apstrādes rūpniecība turpināja augt. Kāpums bija novērojams arī kravu pārvadājumos un tūrismā. Tātad, kaut arī ceturkšņa griezumā dažās no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm IKP kritās, eksporta nozaru attīstība ir bijusi laba.”
2012.gada janvārī-februārī ražotāju un patērētāju optimisms vēl uzlabojās salīdzinājumā ar pērna gada beigām. Nodokļu ieņēmumu izaugsme janvārī arī saglabājās spēcīga. Reģistrētā bezdarba kāpumam janvārī-februārī, visticamāk, ir sezonāls raksturs. Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums janvārī ir bijis ievērojams. Tātad, visticamāk, ekonomiskā aktivitāte ir turpinājusi augt.
Turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik lielā mērā vājināsies pieprasījums pēc Latvijas eksporta. Mājsaimniecību tēriņi un investīciju dinamika būs atkarīga no eksportējošo nozaru (apstrādes rūpniecība, tūrisms, transports) rezultātiem. Bāzes scenārija ietvaros 2012.-2013.gadā ir paredzama ekonomikas izaugsme, tomēr nenoteiktība joprojām ir pašreizējās “spēles” pamatā. Dati tiek publicēti ar aizkavēšanos un var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Līdz ar to rīcības plāni vairākiem scenārijiem būtu lietderīgi gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, lai tie varētu ātri reaģēt uz ekonomiskās situācijas izmaiņām. Turklāt jāņem vērā, ka, pat ja ekonomikas izaugsme turpināsies, tā pati par sevi neatrisinās daudzās ekonomikas problēmas, tai skaitā ienākumu nevienlīdzību, pārāk lēnu darbavietu radīšanu, bezdarbnieku prasmju neatbilstību un reģionālo nelīdzsvarotību, iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk