Eksperti: Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kas norisinājās 12. aprīlī, eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem.
2022. gads ir iesācies ar lieliem izaicinājumiem enerģētikas jomā – sākot no milzīga cenu pieauguma un beidzot ar neskaidrību par energoresursu pieejamību un cenu pieaugumu nākotnē. Lai diskutētu par īstermiņa un ilgtermiņa iespējām un risinājumiem enerģētikas jomā, LTRK Vidzemes reģiona nodaļa 12. aprīlī rīkoja biznesa dienas pasākumu “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kurā eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par pašreizējo situāciju Baltijas enerģētikas tirgū, nākotnes izaicinājumiem un to, kā tie ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses. “Manuprāt, viens no Latvijas enerģētikas politikas veidotāju uzdevumiem ir attīstīt dialogu ar Lietuvu un Igauniju par sadarbību, kopīgām investīcijām un kopīgu enerģētikas drošības politikas veidošanu Baltijas reģionā,” uzsvēra Ā. Žīgurs.
Runājot par energoresursu cenām, SIA „RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis komentē: “Šobrīd es neredzu iemeslu komersantiem spekulatīvi palielināt dabasgāzes un elektroenerģijas, cenas. Tirgū esošais cenu līmenis pie 200 eur par megavatstundu ir pārspīlēts. Tirgus cenām nevajadzētu būt virs 100 – 150 eiro megavatstundā.” Diskusijā par energoresursu cenu prognozēm, dalībnieki uzsver, ka ietekmi uz tām atstās gan laikapstākļi Baltijā un Skandināvijā, gan arī situācija ar gāzes iepirkuma un elektrības ražošanas izmaksām. Ir indikācijas, ka šogad atkal varētu tikt sasniegti cenu rekordi. Un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
SIA „AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš informēja par situāciju dabasgāzes tirgū un akcentēja iespējamo resursa pieejamības problēmu nākotnē. Attiecībā uz dabasgāzi bažas ir ne tikai par ievērojamo cenas pieaugumu, bet arī par to, vai šis energoresurss vispār būs pieejams nepieciešamajā daudzumā, lai pietiktu gan uzņēmējdarbības vajadzībām, gan mājsaimniecību patēriņam. Šis ir pēdējais brīdis parūpēties par energoefektivitāti un siltumapgādi, kā arī veidot dabasgāzes uzkrājumu Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Aiziešana no Krievijas dabasgāzes tirgus nav tūlīt izpildāms uzdevums un, lai tas varētu notikt, nepieciešams atrisināt vēl virkni tehnisku lietu. Pilnīgi skaidrs, ka no dabasgāzes kā no energoresursa Latvijā nav iespējams atteikties, tāpēc svarīgi ir rast aizvietotāju Krievijas dabasgāzei.
Pasākuma dalībnieki diskutēja arī par enerģētikas resursu cenu pieaugumu īsā un vidējā termiņā, atjaunojamās enerģijas ražošanas iespējām un izaicinājumiem, valsts pieejamo atbalstu alternatīvās enerģijas attīstīšanai Latvijā un Krievijas energoresursu tirgus pamešanas problemātiku un iespējamiem risinājumiem. Diskusijā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pasākumu vadīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk