Eksperte: Nodokļu reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies
Nodokļu reforma ir tādu putru ievārījusi, ka nesaprot ne tikai darbinieki, bet bieži vien arī grāmatveži, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja nodokļu konsultante Inga Pumpure.
Viņa pauda, ka nodokļu reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies, turklāt virkni ieviesto izmaiņu aizēno to sarežģītā administrēšana, kuru, pēc viņas vārdiem, nesaprotot ne darbinieki, ne arī pat grāmatveži, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki.
“Sajukums ir pietiekami liels,” piebilda nodokļu konsultante.
Viņa norādīja, ka ne visi grāmatvedības programmu izstrādātāji spēj nodrošināt izmaiņas atbilstoši nodokļu reformai, līdz ar to daļai grāmatvežu darbu nākas darīt ar roku, kas savukārt ļoti apgrūtina grāmatvežu darbu.
Viens no sarežģījumiem ir saistīts arī ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. “Katram darbiniekam jāspēj prognozēt to, vai viņa ienākumi gada laikā nepārsniegs 20 tūkstošus eiro. Ja tomēr pārsniegs, tad jāraksta iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu. Citādāk pēc gada beigām var izveidoties nodokļa parāds,” paskaidro Pumpure.
Viņa norāda, ka tajā gadījumā problēma var būt uz abām pusēm – gan nodokļa parāds, gan pārmaksa. “Tas ir tas bēdīgais, jo nodokļu reformas mērķis bija, lai tiem, kam ir vismazāk, šoreiz paliek visvairāk. Diemžēl šis mērķis nav attaisnojies,” norādīja Pumpure.
“Īstenībā to varēja aprēķināt ļoti vienkārši. Es arī darbojos darba grupās, kas strādā pie likumprojektiem. Mēs ļoti daudz strādājam, rēķinām, sniedzam aprēķinus, tikai neredzam, kur tie paliek. Mūsu ieteikumus diemžēl neņem neviens vērā,” saka nodokļu konsultante.
Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ietvaros palielināta minimālā alga līdz 430 eiro. Tāpat pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro.
Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā.
No 2018.gada 1.janvāra ir izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Noteikts arī lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī, kā arī šogad sagaidāmas arī vairākas citas plašas izmaiņas.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk