• Tweet

Labās ziņas par jaudīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī apstiprinājās. Gada griezumā iekšzemes kopprodukts auga par 5.8% (neizlīdzināti dati), bet ceturkšņa griezumā – par 1.5% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Tā ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada! Ekonomikas apjoms ir pavisam tuvu pirms krīzes lielumam, ko sasniegsim gada nogalē. Tas gan ir prasījis veselus 10 gadus no krīzes sākuma.

Līdzīgi kā gada pirmajā pusē arī trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija ļoti plaša – auga gandrīz visas nozares. Izņēmums bija lauksaimniecības un finanšu sektori. Pievienotās vērtības kritumu lauksaimniecībā (-3%) noteica lietavu plūdos noslīkušās ražas, savukārt finanšu sektorā (-12%) turpināja samazināties nerezidentu segments. Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošināja kāpums būvniecībā (+25%), transportā (+10%) un apstrādes rūpniecībā (+8%).

Ekonomikas aktivitātes galvenā dzinēja stafetes kociņu no eksporta pārņēma iekšzemes pieprasījums – mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus veicināja algu pieaugumu, uzlabojot gan iedzīvotāju rocību, gan arī vēlmi tērēt, no kā ieguva gan tirgotāji, gan atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Investīciju aktivitātes kāpumu veicināja Eiropas Savienības fondu raitāka ieplūde, kas gan joprojām vēl atpalika no plāna, kā arī lielu tirdzniecības centru būvniecība (IKEA, Akropole). Pēc grūtībām pērn būvnieki šogad izjūt spēju pasūtīju pieaugumu. Augošais iekšzemes pieprasījums radīja labvēlīgu augsni lielākam importa kāpumam, kas ekonomikas izaugsmi nedaudz iegrožoja. Eksporta apjomi auga lēnāk nekā gada pirmajā pusē, bet joprojām iepriecināja, nodrošinot stabilu kāpumu apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta sektorā, kuru vilka autopārvadājumi.

Ekonomikas sentimenta uzlabošanās liecina par pieklājīgas izaugsmes turpināšanos. Eksporta izaugsmi virzīs spēcīgs ārējais pieprasījums. Lai gan eksporta straujākais kāpums šajā biznesa ciklā, visticamāk, ir aiz muguras, tas joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr arvien lielāka loma būs investīcijām un patēriņam, kas tikai uzņem apgriezienus. Samazinoties bāzes efektam, ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes temps nedaudz palēnināsies, bet joprojām saglabāsies gana straujš, ap 5%. Gadā kopumā reālā IKP izaugsme gaidāma ap 4.7%.

Foto: Pixabay