• Tweet

Neraugoties uz to, ka šis gads joprojām sola labu izaugsmes tempu, notiekošais banku un tranzīta jomās, tēriņos liek saglabāt piesardzību, brīdinājis SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomists atgādina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131 miljons eiro jeb 0.5% no IKP. Savukārt valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10.8 miljardus jeb 40.1 % no IKP.

“Bilances pasliktināšanās (2016. gadā valsts budžetā bija 0.1% pārpalikums) bija saistīts ar ES fondu kavēšanos. Savukārt pērn to ieplūde paātrinājās, kas pasliktināja valdības un pašvaldību budžeta bilances. Sagaidāms, ka šogad budžeta deficīts pieaugs vēl, jo fondu apguve uzņems apgriezienus. Prognoze ir -1.4% no IKP,” norāda ekonomists.

Gašpuitis uzver, ka fokusā ir nodokļu reformas ietekmes novērtēšana, ko visticamāk, būs iespējams veikt uz gada beigām un tās pilnveidošana. “Pagaidām nodokļu ieņēmumu aktivitāte ir ļoti laba, kaut plāna izpilde nedaudz iepaliek. Tāpat ļoti būtiski sekot norisēm ekonomikā,” norāda eksperts.

Viņš uzsver, ka, lai arī šis gads joprojām sola labu izaugsmes tempu, notiekošais banku un tranzīta jomās, tēriņos liek saglabāt piesardzību.

“Tā atstās vairāk manevra iespējas apstākļos, kad izaugsmes tempi kritīsies un būs nepieciešami fiskālie stimuli. Ir skaidrs, ka spiediens no daudzām jomām, jo īpaši sociālajām, nemazināsies, bet tikai augs. Tādēļ svarīga politiskā apņemšanās un skaidra komunikācija par ilgtspējīgas fiskālās politikas nepieciešamību. Šajos apstākļos ir jāpatur arī prātā nepieciešamību tuvoties sabalansētam budžetam,” norāda Gašpuitis.

“Saglabājoties ekonomikas izaugsmei, valsts parāda apjomi pieaugs, tomēr īpatsvars pret IKP mazināsies. Tuvākajos gados tas varētu slīdēt 35% no IKP virzienā. Tomēr straujāka parāda samazinājumam nepieciešama ekonomikas izaugsme un mērķtiecīga valsts politika,” norāda ekonomists.

Foto: Pixabay