Ekonomists: Pavisam droši tiks atbalstīts airBaltic
Šobrīd situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Runājot par “Covid-19”, Strautiņš uzsvēra, ka ir dažādi scenāriji: “Vai nu izdosies vīrusa izplatīšanos nospiest līdz ļoti zemam līmenim kā Ķīnā, vai tiks atrasts medicīnisks risinājums, vai arī, kā tagad arvien atklātāk runā jau divas valstis, šī slimības epidēmija izskries cauri populācijai. Runa ir par Lielbritāniju un Nīderlandi. Viņi par šādu variantu spriež, ka tā varbūt notiks.”
“Ceļš atpakaļ nebūs tik ātrs. Īpaši jau finanšu tirgos, kur milzīgs kritums notika, burtiski, dažās dienās. Nedomāju, ka akciju tirgi dažās dienās atgriezīsies februāra līmenī, bet kaut kādā brīdī gan finanšu tirgos, gan ekonomikā kopumā atlabšana būs, un tā būs strauja. Domāju, ka šī epidēmija neietekmēs pasaules ekonomikas potenciālu,” prognozēja ekonomists.
Pēc viņa sacītā, šīs epidēmijas rezultātā cilvēki pārdomās savu attieksmi pret dabu, jo ir skaidrs, ka civilizācija pēdējās desmitgadēs ir bijusi ļoti sekmīga mūsu sargāšanā no dabiskās izlases, bet izrādās, ka šīm spējām ir robežas: “Ir dažādi scenāriji par kādām lielām dabas katastrofām – spēcīgu Saules magnētisko vētru un citām. Dabas spēki ir ārkārtīgi vareni, un iespējami dažādi spēcīgi satricinājumi. Jāatceras, ka pasaule ir neprognozējama, mēs to pilnībā nesaprotam, un pret dabu jāizturas ar cieņu.”
Viņaprāt, šajā brīdī aizņemties ir laba doma. “Es Finanšu ministrijas un Valsts kases vietā to darītu, izmantojot brīdi, kad ir kaut kāda panika un visi grib noglabāt savus aktīvus kaut kādu drošo valstu vērtspapīros. Šobrīd likmes ir tik zemas, ka mums tiks samaksāts par šīs naudas glabāšanu,” pauda Strautiņš.
“Fiskālā politika ir valsts budžeta politika, bet monetārā politika ir tā, kas ietekmē procentu likmes. Līdz šim galvenais uzsvars bija uz zemo likmju politiku, kas bija pareizi, bet šī politika nevar izdarīt visu. ECB turēs procentu likmes ļoti zemā līmenī un turpinās pirkt dalībvalstu vērtspapīrus, palīdzot tām saglabāt zemas aizņemšanās izmaksas. Tādā veidā ECB centīsies radīt sava veida aizvēju no šīs vētras, lai šajā aizvējā valdības var drošāk iet finanšu tirgos, aizņemties un tērēt atbilstoši savām prioritātēm. To pasākumu daudzveidība, par ko Eiropā šobrīd runā, ir fantastiska. Darba algu līdzfinansēšana, nodokļu nomaksas atlikšana, elektrības rēķinu apmaksas atlikšana, eksporta kredītu garantijas un daudz kas cits. Arī Latvijā jau ir parādījušies priekšlikumi par to, kādā veidā jāatbalsta uzņēmējdarbības vide, it īpaši stratēģiski svarīgi uzņēmumi. Pavisam droši tiks atbalstīts airBaltic. Normālos laikos šādā situācijā Brisele uzreiz kratītu ar pirkstu. Pamatoti, jo ir labi, ka pastāv valsts atbalsta ierobežojumi. Ja mums būtu jāsacenšas naudas mešanas sacensībās ar Vāciju vai Franciju, tad mēs tajās nekad neuzvarētu. Šobrīd ir īpaši laiki, un būs grūti pasaulē atrast kādu aviosabiedrību, kas spētu izdzīvot bez valsts atbalsta,” sacīja ekonomists.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ar parādu ir jāapietas ļoti uzmanīgi, bet uz to jāskatās pēc iespējas plaši.
“Lietuvieši pagaidām tikai runā par šiem pieciem miljardiem. Vēl jau nekas nav darīts. Tur gan ir savs racionālais grauds. Ja tagad Lietuva finanšu tirgos aizņemsies lielu summu, tad tā reālā izteiksmē atdos ievērojami mazāk, nekā būs aizņēmusies, jo likmes noteikti būs zem inflācijas līmeņa. Ja viņi šo aizņēmumu izlietos gudri, lai pasargātu savus uzņēmumus, mājsaimniecības, lai tie pēc krīzes varētu strauji attīstīties, tad viņi noteikti būs ieguvēji. Kopumā uz esošo situāciju gribu raudzīties optimistiski. Situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga,” rezumēja eksperts.
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mākoņains un bieži līs, tomēr jaunnedēļ vairāk varēsim baudīt saulainu laiku
Nedēļas izskaņā laika apstākļus aizvien ietekmēs ciklona darbība, līdz ar to gaidāms lielākoties mākoņains laiks, valsti šķērsos jaunas nokrišņu zonas, nesot lietu. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālāk