• Tweet

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka 2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs.

“To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums. Šobrīd situācija naftas tirgū raksturojama šādi: OPEC nevēlas augstākas cenas par 60 USD, kaut tirgus virzās 70 USD virzienā politisko faktoru un spēcīgāka pieprasījuma gaidu ietekmē. Tikmēr ASV slānekļa naftas ieguve pilnā sparā dodas uz priekšu. Tomēr iespējamā kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota, jo prognozējamais eiro vērtības pieaugums šo ietekmi mazinās. Arī pārtikas cenu kāpums būs mērens un, visticamāk, izvairīsimies no pērn vērojamiem pārsteigumiem. Piena cenas jau uzrāda atkāpšanos. Tāpat ilgākā termiņā korekcijas varētu noteikt vācu zemcenu veikala tīkla ekspansija, kas liks cenām vai nu sarukt, vai ierobežos to kāpumu,” uzsver ekonomists.

Viņš norāda, ka ekonomika turpina uzsilt, kas turpina karsēt darba tirgu un algas. Tas veidos lielāko spiedienu uz inflāciju. Jau janvāra datos parādīsies akcīzes pieaugums. Līdz ar to šogad inflācijas prognoze ir tuvu pērnā gada līmenim – 2.7%.

Foto: Pixabay