• Tweet

Ekonomikas ministrijas jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts izraisījis iebildes un sašutumu gan īrnieku aizstāvjos, gan namīpašnieku pārstāvjos. Neviena no pusēm nav apmierināta ar pašreizējo likumprojektu, un uzskata, ka to intereses nav izvērtētas samērīgi. Īrnieku aizstāvjiem ir ļoti daudz argumentu, kāpēc likumprojektu šādā redakcijā nedrīkst pārvērst par likumu. Piemēram, likumprojekta redakcijā ir pieļauts īrnieku izlikt no dzīvokļa bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds.

Savukārt, nopērkot namīpašumu, īpašniekam būs jāizliek īrnieki, ja vien noslēgtie līgumi nebūs reģistrēti zemesgrāmatā. Namīpašnieki galvenokārt iebilst pret kārtējo pārejas laiku – nu jau līdz 2019. gadam.

Parādā centu – uz ielas!

Šoreiz likumprojektu analizē Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana. Viņa dokumentu saraibinājusi ar daudzām piezīmēm. Viņa saka – Ekonomikas ministrija pat pēc vairākkārtējiem Īres valdes lūgumiem nav iepazīstinājusi ar topošo likumprojektu, tāpēc, sākot to lasīt, pirmais teikums izraisījis siltas jūtas. Toties, jo tālāk lasījusi, jo lielākas šausmas pārņēmušas.

Kā skan jaunā likumprojekta pirmais teikums? «Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.» N. Abagjana oponē – tas, kas ierakstīts likumprojektā, mājokļa pieejamību neveicinās. Piemēram, 27. pants nosaka, ka gadījumos, kad īres līguma spēkā esamība rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, likumā noteiktajos brīdinājuma termiņos par to brīdinot īrnieku. N. Abagjana norāda, ka izīrētājs par nesamērīgiem zaudējumiem var uzskatīt pašreizējo īres maksu. Lai gan cilvēks maksā īri un citus maksājumus, izīrētājs var nākamajā rēķinā uzrādīt parādu, kaut eirocentu, un bez tiesas sprieduma ar policiju izlikt viņu no īres dzīvokļa. «Tad varēsi tiesāties. Lūdzu, dari to, kad nav pajumtes un ar bērniem un iedzīvi atrodies uz ielas. Vari tiesāties astoņus gadus vai ilgāk,» Īres valdes priekšsēdētāja ir sašutusi.

Klupinās ieraksts zemesgrāmatā

Ja namīpašumu iegādāsies cits īpašnieks un tajā atradīsies īrnieki, tad viņam saskaņā ar iepriekš minēto likumprojektu vajadzēs īrniekus izlikt. Ar nosacījumu – ja vien īres līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā. «Mana piecu gadu darba pieredze Īres valdē liecina, ka tikai līdz diviem procentiem īres līgumu ir ierakstīti zemesgrāmatā. Ko darīt pārējiem?» jautā N. Abagjana. «Šis likumprojekts pasaka: katram jaunieguvējam būs pienākums uzteikt līgumu, kas nav zemesgrāmatā ierakstīts. Namīpašnieks pat nevarēs izvēlēties – ja neuzteiks līgumu, viņš pārkāps pienākumu, jo viņam būs uzlikts pienākums brīdināt īrnieku par īres līguma izbeigšanu. Tas nozīmē, ka arī namīpašnieka tiesības tiek spēcīgi sašaurinātas un viņam netiek dota izvēles brīvība.»

Viņa uzskata, ka, rakstot tādu likumprojektu, likumdevējs nerespektē divu privātpersonu tiesības – ja viņu starpā pastāv līgumattiecības, kuras abas puses pēc savstarpējas vienošanās pilda, tad kālab vajadzīgs ieraksts zemesgrāmatā? Ja jau tāda prasība tiktu ieviesta, tad vienlaikus vajadzētu arī norādīt, ka namīpašniekam/izīrētājam ir pienākums līgumu ierakstīt zemesgrāmatā, un noteikt pārejas periodu, kad namīpašniekam tas jāizdara. Ja tādi nosacījumi netiks paredzēti, tad «uzreiz varu pateikt, ka īrnieki būs zaudētāji, ja namīpašnieks līgumu negribēs reģistrēt», prognozē N. Abagjana. Jo īrniekam nebūs ne iespēju, ne tiesību pašam reģistrēt īres līgumu.

Viņa rezumē – ja šādu likumu pieņems, bez mitekļa paliks arvien vairāk cilvēku. «Vai tiešām likumdevējam, sludinot par mērķi mājokļu pieejamību, ir mērķis pieņemt tādu likumu, kas mājokli padara nepieejamu?»

Tiesu prakse jāveido no jauna

Īres valdes priekšsēdētāja vērtē, ka, pieņemot strīdīgo likumprojektu, nāksies no jauna veidot tiesāšanās praksi. Tagadējais regulējums izstrādāts 20 gadu ilgā periodā, pa šo laiku izveidojusies tiesu prakse par konkrētiem strīdu atrisināšanas veidiem un metodēm. Tas palīdz sakārtot tiesisko situāciju valstī un uzturēt samērīguma principu. Piemēram, pašlaik tiesā tiek respektētas arī faktiskās civiltiesiskās attiecības, tas var nebūt rakstisks īres līgums. Radot jaunu likumu, līdzšinējā tiesu prakse nederēs, tomēr netiek paredzēts, kādā veidā šādi strīdi tiks risināti – likumprojektā nav atrunātas tiesvedības procedūras.

«Īrniekiem un namīpašniekiem nepalīdz, nedod mehānismu, kā viņi varēs dzīvot ar tādu likumu. Tas radīs vēl vairāk problēmu abām pusēm. Ja valstī intereses ir aizskartas vienai sociālai grupai, tad nevar pateikt, ka visi pārējie jūtas labi. Tas nozīmē, ka valstī tiesiski kaut kas nav labi, ja kāda sociālā grupa jūtas apdraudēta,» uzsver N. Abagjana.

Bīstamais paziņojums

Īrniekus apdraudošs ir likumprojekta 28. pants, kas paredz, ka īrnieku izliek no dzīvojamām telpām uz izīrētāja paziņojuma vai tiesas nolēmuma pamata. Izīrētājs šo pantu var interpretēt tādējādi, ka ierodas pie īrnieka, paziņo, ka telpas uzteiktas, un viss. Laukā! Ja īrnieku paredzēts brīdināt, tad likumprojektā ir paredzēti termiņi šādai darbībai, bet atļauja izmantot paziņojuma formu atraisa rokas manipulācijām un interpretācijai. «Jo lielāka rīcības brīvība tiem, kas gribēs interpretēt. Kamēr neveidosies tiesu prakse, tikmēr neviens nevarēs pārmest tam, kurš interpretēs savā labā, ka viņš rīkojies nepareizi,» brīdina N. Abagjana.

Var palikt bez ūdens un apkures

Ekonomikas ministrijas speciālistu radītais likumprojekts vairs neparedz dalījumu pamatpakalpojumos (ūdens, apkure, atkritumu izvešana, kanalizācija) un papildpakalpojumos (piemēram, elektrība), kas jānodrošina namīpašniekam. «Tagad dalījuma nav vispār, ir tikai pakalpojumi, kuru sniegšana nevienam vairs nav pienākums. Ja tos atslēgs bez pamata, neviens neaizsargās īrnieku. Viņš vienīgi varēs lūgt, ne prasīt, samazināt īres maksu. Bet vai pakalpojumu nesniegšana tiks uzskatīta par traucējumu? Izīrētājs var samazināt maksu par vienu eirocentu un lūgums tādējādi tiks apmierināts, bet pakalpojumu tik un tā nesaņemsiet,» uz dokumenta nepilnībām norāda N. Abagjana.

Ja Rīgā četru gadu laikā namīpašnieki par pamatpakalpojumu nesniegšanu ir sodīti kopumā par nepilnu pusmiljonu latu, tad šis vismaz ir ietekmēšanas mehānisms, ko pašvaldība var izmantot īrnieku aizstāvībai. Kā būs turpmāk?

Kam vajadzīgs reģistrs?

Likumprojekts nosaka, ka jāveido Īres līgumu reģistrs. «Pēc būtības es tam piekrītu, lai šo nozari padarītu caurspīdīgāku, ievērojot nodokļu administrācijas jautājumu. Bet tad būtu vajadzīga sasaiste ar Valsts ieņēmumu dienestu. Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Kas notiks, ja ziņas tajā neiekļaus? Par pienākuma nepildīšanu – ne vārda. Kāpēc to vajag? Kāpēc pašvaldība būs reģistra turētājs? Vai tāpēc, lai pašvaldība apzinātu īres segmentu konkrētā teritorijā? Vai dati būs publiski pieejami? Tagad tās ir tukšas, deklaratīvas frāzes,» kritizē N. Abagjana.

Avots: nra.lv /Antra Gabre