• Tweet

Statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā samazinājies par 30%, un tendence sagaidāma arī tuvākajos gados. Pašlaik Latvijā ir 57 augstākās izglītības iestādes, taču tās vairs nespēj piepildīt visas studiju vietas un arī telpas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cenšas ar naudas pārdali novērst neizdevīgu studiju programmu uzturēšanu un to dublēšanos. Tikmēr ekonomikas eksperts mudina domāt par augstskolu apvienošanu un, iespējams, pat likvidāciju.

Daugavpils Universitātei vēl pirms trim gadiem bija septiņas filiāles arī citviet Latvijā, piemēram, Rīgā, Rēzeknē, Dobelē un citur, taču mazā studentu skaita dēļ tās visas savas durvis aizvērušas. “Apmācības notiek tikai uz vietas Daugavpilī. Jautājums par filiāļu atvēršanu netiek skatīts. Studentu skaits ir tāds, kāds tas ir, un filiālēs citur pilsētās vai mazpilsētās diez vai spēsim savākt grupas, lai tās būtu rentablas, lai pasniedzēji brauktu un docētu šajās filiālēs,” atzīst universitātes pārstāvis Jānis Kudiņš.

Tikmēr “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks prognozē, ka nākotnē nav sagaidāms atkārtots, straujš studentu skaita samazinājums. Tomēr, atbilstoši demogrāfijas datiem un jauniešu iespējām studēt ārvalstīs, valstij var nākties domāt par skolu apvienošanu un iespējamu slēgšanu. “Augstākās izglītības jomā, mēs ļoti bieži redzam tādu nostāju – mēs esam unikāli, mūs salīdzināt ar citām valstīm īsti nevar. Tas pašmērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti. Ja tas nozīmē, ka atsevišķas iestādes arī jāslēdz, jāapvieno vai vēl kaut kas jādara, tad tā tas ir jādara”.

Dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir 57 augstākās izglītības iestādes, un tas ir daudz, atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Par likvidāciju gan pašreiz netiekot domāts. “Mēs vairāk runājam nevis par kaut kādu augstskolu slēgšanu, bet par, iespējams, pārprofilēšanos. Ne tik daudz par institucionālu apvienošanu, bet par augstskolu specializāciju, tām vairāk attīstot savas studiju programmas jomās un pētniecības jomās, kur šīm augstskolām ir lielākas priekšrocības un sadarbība ar citām augstskolām, novēršot programmu dublēšanos,” stāsta ministrijas pārstāve Laura Treimane.
Dublēšanos novērsīšot, valsts naudu pārdalot vien tām studiju programmām, pēc kurām ir pieprasījums. “Jau no šī gada ministrija praktizē pieeju, ka mēs nefinansējam mazskaitlīgas studiju programmas, tas ir, valsts budžeta finansējums tiek novirzīts studentu skaita ziņā ietilpīgākām programmām,” saka Treimane.

Foto: Kārlis Dambrāns/ https://www.flickr.com/photos/janitors/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/