Ekonomikas apjomi sarūk
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 1.ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku 1.ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3%) un samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 2,6%).
Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1.ceturksnī nav pārsteigums. Jau pirms vīrusa izplatīšanās ierobežojumu ieviešanas ekonomika auga lēni. To ietekmēja dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnā izaugsme ES valstīs.
Kopš marta vērojams pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, Covid-19 ierobežošanas sekas uz iekšzemes pakalpojumu nozarēm, ierobežojumi starptautiskajā transportā, ceļotāju plūsmu apstāšanās, kā arī ietekme uz uzņēmumiem darbinieku pašizolēšanās rezultātā.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme sākotnēji izteikti bija redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā. Augot infekcijas apjomam un ieviešot dažādus ierobežojumus, negatīvās sekas redzamas arī izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2.ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
“Primāri ekonomikas atkopšanos noteiks tas, cik efektīvi tiks ierobežota Covid-19 vīrusa izplatība, uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem – līdz ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos pirmajiem ieņemt brīvās tirgus nišas, kā arī sabiedrības uzvedības modeļa maiņai, dažādu digitālo risinājumu lomas pieaugumam utt. Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides, aviotransporta u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, gan nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus un stiprinot iekšzemes pieprasījumu, gan ceļot eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019.gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās.
Vēl par tēmu:
Jaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs sausāka un vasarīgi silta
Jaunās darba nedēļas sākumā pastiprināsies anticiklona ietekme, vairāk varēsim baudīt saulainu laiku, līdz ar to arī nokrišņu daudzums būs mazāks un laiks kopumā kļūs sausāks. Tomēr...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākNedēļas nogale saglabāsies silta
Septembra pirmās dienas aizvadītas ar siltu laiku, tomēr vietām novērots arī lietus un negaiss. Nedēļas turpmākajās dienās būtiskas izmaiņas laika apstākļos nav gaidāmas - laiks vēl...
Lasīt tālāk