Ekonomikas apjomi sarūk
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 1.ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku 1.ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3%) un samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 2,6%).
Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1.ceturksnī nav pārsteigums. Jau pirms vīrusa izplatīšanās ierobežojumu ieviešanas ekonomika auga lēni. To ietekmēja dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnā izaugsme ES valstīs.
Kopš marta vērojams pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, Covid-19 ierobežošanas sekas uz iekšzemes pakalpojumu nozarēm, ierobežojumi starptautiskajā transportā, ceļotāju plūsmu apstāšanās, kā arī ietekme uz uzņēmumiem darbinieku pašizolēšanās rezultātā.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme sākotnēji izteikti bija redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā. Augot infekcijas apjomam un ieviešot dažādus ierobežojumus, negatīvās sekas redzamas arī izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2.ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
“Primāri ekonomikas atkopšanos noteiks tas, cik efektīvi tiks ierobežota Covid-19 vīrusa izplatība, uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem – līdz ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos pirmajiem ieņemt brīvās tirgus nišas, kā arī sabiedrības uzvedības modeļa maiņai, dažādu digitālo risinājumu lomas pieaugumam utt. Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides, aviotransporta u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, gan nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus un stiprinot iekšzemes pieprasījumu, gan ceļot eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019.gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālāk
